Vācija gatavojas pastiprināt pārbaudes uz robežām

ĪSUMĀ:

• Pēc migrācijas krīzes saasināšanās vairākas ES valstis pagaidu pārbaudes uz robežas atjaunoja.
• Vācija šādas pārbaudes veica uz robežas ar Austriju; tās pagarinātas līdz 2020. gada pavasarim.
• Turklāt Vācijas policija pastiprinās kontroli visas robežas garumā, paziņoja iekšlietu ministrs.
• Šāds Vācijas valdības lēmums jau izraisījis neapmierinātību.
• Vācijas Zaļās partijas politiķi šādu soli nodēvējuši ir bīstamu antieiropeisku signālu.

Pašreizējie ES noteikumi nosaka, ka patvēruma meklētājiem, kuriem citās ES dalībvalstīs nav tuvu ģimenes locekļu, ir jāiesniedz patvēruma pieteikums pirmajā dalībvalstī, kurā viņi ierodas. Tāpat šie noteikumi nosaka, ka pieteikuma iesniedzējam ir jāpaliek šajā valstī līdz brīdim, kamēr viņa pieteikums nav apstrādāts. Taču jau sen nav noslēpums, ka daudzi no patvēruma meklētājiem drīz pēc dokumentu iesniegšanas dodas uz citu ES dalībvalsti, galvenokārt tām, kurās ir labāka ekonomiskā situācija. Šādā veidā uz citām dalībvalstīm varētu būt pārvietojušies pat aptuveni 200 000 cilvēku.

 

Pagājušajā gadā Eiropadome aicināja dalībvalstis veikt visus nepieciešamos likumdošanas un administratīvos pasākumus, lai pretotos tā dēvētajai sekundārajai migrācijai. Pēc Eiropadomes domām, šāda patvērumu meklētāju pārvietošanās apdraud visu Eiropas vienoto patvēruma sistēmu, vienlaicīgi atzīstot, ka skaidra redzējuma par sekundārās migrācijas apjomiem Eiropā tomēr īsti nav.

Līdz šim vairums no 26 Šengenas zonas dalībvalstīm jebkādu kontroli uz robežām bija atcēlušas, taču pēc migrācijas krīzes saasināšanās pirms četriem gadiem Austrija, Dānija, Francija, Norvēģija, Zviedrija un Vācija pagaidu pārbaudes tomēr atjaunoja. Tā, piemēram, Vācija šādas pārbaudes īstenoja vien uz robežas ar Austriju. Pagājušajā nedēļā šādi pasākumi tika pagarināti līdz 2020. gada pavasarim.

Taču tagad Vācijas iekšlietu ministrs Horsts Zēhofers paziņojis, ka policija pastiprinās kontroli visas 3700 kilometru garās robežas garumā.

Pēc Zēhofera vārdiem, valsts drošība sākas tieši uz robežas, tāpēc nepieciešams novērst joprojām augsto nelegālo robežšķērsošanas gadījumu skaitu. Policijai ir dots rīkojums pastiprināt meklēšanas un aizturēšanas operācijas.

Šāds Vācijas valdības lēmums jau izraisījis neapmierinātību, piemēram, starp Vācijas Zaļās partijas politiķiem. Partijas preses pārstāve Irēne Mihaliča norādījusi, ka šāds solis ir bīstams antieiropeisks signāls. Viņa arī paudusi bažas par to, kā šāds lēmums ietekmēs policijas virsnieku darbu. Esot nepieciešams izskaidrot, kā tiks nodrošināta nepārtraukta policijas klātbūtne, piemēram, dzelzceļa stacijās, lai nepieaugtu virsstundu skaits.

Skepticismu paudusi arī Sociāldemokrātu partijas deputātu grupas vadītāja parlamentā Eva Hēgla, atzīstot, ka ir pareizi rūpēties par savu robežu drošību, taču Eiropas atvērtās robežas esot dārgs resurss un arī sasniegums. Pēc viņas domām, robežu drošībai būtu jābūt sadarbības projektam starp Eiropas valstīm un Vācijas pavalstīm.