Bijušais Vācijas kanclers Gerhards Šrēders nekad nav slēpis savas simpātijas pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un ir strādājis Krievijas enerģētikas industrijas labā jau kopš 2005. gada.
Tieši viņš neilgi pirms savu kanclera pilnvaru beigām no Vācijas puses parakstīja vienošanos par gāzesvada “Nord Stream” izbūvi Baltijas jūrā un kopš 2005.gada ir darbojies kā “Nord Stream” akcionāru komitejas vadītājs. Pirms nedēļas Krievijas valdība publicēja rīkojumu, kurā Gerhards Šrēders tiek aicināts pievienoties energokompānijas „Rosņeftj” direktoru padomei.
Šrēdera nominēšana saistīta ar „Rosņeftj” plāniem palielināt padomi no 9 līdz 11 cilvēkiem. „Rosņeftj” vada viens no Vladimira Putina tuvākajiem līdzgaitniekiem, bijušais vicepremjers Igors Sečins, bet pati kompānija jau vairākus gadus ir pakļauta Rietumu sankcijām, kas tika ieviestas pēc Krimas aneksijas un karadarbības uzsākšanās Ukrainas austrumos.
Šīs ziņas ir izraisījušas satraukumu Vācijas presē. Tā, piemēram, izdevums „Frankfurter Allgemeine Zeitung” norāda, ka šāda nominācija tikai pierāda to, cik augsta ir Kremļa uzticība bijušajam Vācijas līderim. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka šāds notikumu pavērsiens noteikti nepaliks nepamanīts, un, ja Šrēders amatā tiks apstiprināts, tad viņš agri vai vēlu kļūs par Krievijas autoritārā režīma atbalstītāju.
Izdevums norāda, ka Krievijas sistēma ir ļoti attālināta no tām demokrātiskajām vērtībām, kuras aizstāv Šrēdera pārstāvētā sociāldemokrātu partija.
Raksta autors Bertolds Kolers uzskata, ka šāda darbības lauka mainīšana, kurā satraukumu nerada ne paša Šrēdera reputācija, ne politiskās tradīcijas, galu galā ar kaunu sasniegs arī pašu ekskancleru.
Arī iepriekš Vācijas politiķi un pilsoniskie aktīvisti norādīja, ka Šrēders par maksu apkalpo Vladimira Putina politiku, bet „Rosņeftj”, cenšoties izmantot Šrēdera pieredzi, ietekmi un sakarus, vēlas izkļūt no sankcijām pakļauto uzņēmumu saraksta.
Politikas analītiķi norāda, ka Šrēdera iespējamā darbība „Rosņeftj” var radīt nopietnus sarežģījumus Vācijas Sociāldemokrātiskajai partijai, īpaši pirms nākammēnes gaidāmajām parlamenta vēlēšanām.
Sociāldemokrāti ar to vadošo līderi Martinu Šulcu priekšgalā sabiedriskās domas aptaujās ievērojami atpaliek no pašreizējās kancleres Angelas Merkeles vadītajiem kristīgajiem demokrātiem. Sociāldemokrātu ģenerālsekretārs Huberts Heils gan uzsvēris, ka gala lēmums tomēr ir jāpieņem pašam Gerhardam Šrēderam.
Taču “Deutsche Welle” interneta izdevums norāda, ka aiz slēgtām durvīm sociāldemokrātu vadības reakcija uz Šrēdera rīcību esot daudz agresīvāka.
Daudzi sociāldemokrātu pārstāvji arī esot norādījuši, ka tā vien liekas, ka ar bijušā kanclera pensiju Šrēderam nepietiek. Turklāt laikā, kad partija izmisīgi cīnās ļoti sarežģītā priekšvēlēšanu kampaņā, Šrēders esot vienkārši atnācis un iedūris partijas biedriem dunci mugurā.
Arī pats Gerhards Šrēders pirmo reizi ir komentējis savu izvirzīšanu “Rosņeftj” direktoru padomei, šveiciešu laikrakstam “Blick” paziņojot, ka šāds piedāvājums esot nācis tieši no Igora Sečina. Bijušais kanclers nezinot, vai aiz šī lēmuma stāv arī Vladimirs Putins, jo personīgi viņi šogad esot tikušies tikai vienreiz, un tad šāds piedāvājums nav apspriests.
Par spīti izskanējušajai kritikai Šrēders norādījis, ka jaunajā amatā varētu saņemt aptuveni 350 000 eiro un no piedāvājuma atteikties negatavojas. Šrēders atzinis, ka bija rēķinājies ar pastiprinātu uzmanību, taču nebija domājis, ka viedokļi būs tik vienpusēji. Tāpat Šrēders paudis pārliecību, ka šī patiesībā esot politiska kampaņa, kuras mērķis ir nomelnot viņu, lai tādējādi vairotu Angelas Merkeles izredzes uz atkārtotu ievēlēšanu kancleres amatā.
