Zēhofera komentārs saistīts ar ES patvēruma tiesību likuma reformu. Darbs pie tās varētu būt viena no ES iekšlietu prioritātēm pēc tam, kad Vācija šomēnes pārņēma ES prezidējošās valsts grožus.
"Šī ir situācija, kurā līdzšinējā Eiropas Savienības atbilde nav bijusi cienīga, jo mēs esam ne tikai ekonomiskā un drošības savienība, bet arī vērtību savienība.
Es esmu pārliecināts, ka cilvēku glābšana no nāves, izglābšana no slīkšanas arī ir viena no mūsu kopējām vērtībām. Tāpat kā cilvēka cieņai atbilstošas procedūras piedāvāšana Eiropā, lai iegūtu aizsardzību tie, kuriem tā pienākas.
Nepieciešama visu Eiropas Savienības valstu solidaritāte, lai uzņemtu šos bēgļus. Ilgtermiņā šo jautājumu nedrīkst atstāt tikai Itālijai, Maltai, Grieķijai vai Spānijai,"
klāstīja Vācijas iekšlietu ministrs.
Dati liecina, ka aizvadītajā gadā ES iesniegta trešdaļa no visiem patvēruma pieteikumiem. Lielākā daļa no tiem – 22% – tieši Vācijā. Savukārt šā gada pirmajā pusē saistībā ar Covid-19 ierobežojumiem pieteikumu skaits samazinājies par 87%.