Viņš apsolījis neturpināt starptautiskā aizdevuma programmu, bet vienlaikus aicināja Eiropas Savienību piešķirt Grieķijai pagaidu finansējumu, lai novērstu valsts maksātnespēju.
Grieķijas kreiso populistu valdības vadītājs atzinis, ka valsts meklēs iespēju pārkreditēties, lai sarunas ar līdzšinējiem aizdevējiem noritētu labvēlīgākā gaisotnē. Viņš arī licis noprast, ka Grieķija savas taisnības panākšanai neatbalstīs Eiropas Savienības politiku pret Krieviju, kura tiek sodīta ar sankcijām par agresiju Ukrainā.
"Grieķija grib atmaksāt savu parādu," norādījis Ciprs un aicinājis līdzgaitniekus savienībā uz dialogu, lai šos parāda atmaksu padarītu dzīvotspējīgs.
Savukārt valsts lielākajai kreditorei - Vācijai - Ciprs grasās pieprasīt kompensāciju par nacistiskās Vācijas sagādātajiem zaudējumiem Otrā pasaules kara laikā.
Savukārt valsts finanšu ministrs Janis Varufakis paziņojis, ka Grieķijas izstāja no eirozonas, ar ko draud starptautiskie aizdevēji, nozīmētu, ka vienotā valūta sabruktu kā kāršu namiņš. Viņš norādījis, ka nākamā eirozonu būtu spiesta pamest Itālija, kas arī nespējot maksāt savus parādus, lai arī nav lūgusi citu valstu palīdzību.
Itālijas valdības pārstāvju jau izteikušies, ka grieķa mājieni esot nevietā.
Jau ziņots, ka Eiropas Savienības ietekmīgāko valstu vadītāji un Eiropas Komisija neredz iespēju būtiski piekāpties grieķu prasībām atlaist parādus un mīkstināt ekonomijas pasākumus. Eiropas Centrālā banka arī nepiekrīt daļai no Grieķijas valdības parāda atmaksāšanas plāniem.
Oficiāli Grieķijā tiek uzskatīts, ka ekonomiskā lejupslīde sākās pirms sešiem gadiem. Saucienu glābt valsti no bankrota grieķu politiskie līderi raidījuši 2010.gadā. Sākot no 2010.gada, finanšu problēmās nonākušajai Grieķijai ir piešķirti starptautiskie aizdevumi kopumā 240 miljardu eiro apmērā.
Janvārī Grieķijas parlamenta vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja pret taupības režīmu noskaņotā partija "Syriza", iegūstot 149 no 300 vietām Grieķijas parlamentā.
