Ar aicinājumu piešķirt valdībai papildu pilnvaras ārkārtas gadījumos premjerministra Viktora Orbana partija ''Fidesz'' nāca klajā martā pēc teroristu uzbrukumiem Parīzē un Briselē. Četru gadu laikā šī ir jau sestā reize, kad valsts pamatlikumā tiek veiktas izmaiņas.
Šoreiz izmaiņas Ungārijas konstitūcijā, kuras parlaments apstiprinājis ar pārliecinošu balsu vairākumu, ļauj valdībai, piemēram, terora aktu draudu gadījumā, izsludināt valstī terorisma ārkārtas stāvokli, ja tam piekrīt divas trešdaļas parlamentāriešu. Šādas izmaiņas konstitūcijā valdībai izdevies iegūt ar galēji labējās partijas ''Jobbik'' atbalstu, un jēdziens ''terorisma ārkārtas stāvoklis'' tiek uzskatīts par jaunu juridisku terminu.
Sākotnēji valdošās partijas ''Fidesz'' ierosinājums paredzēja iespēju ieviest ārkārtas stāvokli uz laiku līdz diviem mēnešiem, taču pēc asām diskusijām šis termiņš ir samazināts līdz 15 dienām. To laikā
valdībai tiktu piešķirtas tiesības izdot īpašus dekrētus, apturēt likumu darbību vai veikt tajos izmaiņas. Jaunās pilnvaras paredz brīvāku armijas izvietošanu valstī, sabiedrības novērošanas pastiprināšanu un komandantstundu ieviešanu. Tāpat ļauts pastiprināt interneta pieejas kontroli, kā arī aizliegt publiskas pulcēšanās. Ierobežotas var tikt arī pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties un tiesības uz privātīpašumu.
Cits ierosinātais pretterorisma likumprojekts, kuru piedāvājusi iekšlietu ministrija un kuru atbalstījuši arī opozīcijā esošie sociālisti un zaļo liberāļu partija „Politika var būt atšķirīga”, dod armijai lielākas tiesības terorisma draudu gadījumā izmantot ieročus gadījumos, kad policija un citas drošības aģentūras nav spējīgas pienācīgi atbildēt uz pastāvošajiem draudiem. Līdz šim bruņoto spēku izmantošana valsts iekšienē netika pieļauta. Ārkārtas situācijās valdībai būs iespējas arī pastiprināt pasta uzraudzību un robežkontroli. Vienlaicīgi panākta vienošanās par jaunas pretterorisma organizācijas – Pretterorisma informācijas un kriminālās analīzes centra izveidi.
Kā paziņojuši valdības pārstāvji, panāktās izmaiņas likumdošanā, kuras stāsies spēkā 1. jūlijā, ir nepieciešamas, lai veiksmīgi pretotos jaunajiem drošības izaicinājumiem, ar kuriem saskaras Eiropa. Ungārijas pilsonisko brīvību savienība gan uzskata, ka pārmaiņām nav attaisnojuma. Arī opozīcijas partijas brīdinājušas, ka jaunās pilnvaras var tikt izmantotas negodprātīgi, vājinot sabiedrībā pastāvošo līdzsvaru un ļaujot premjerministra Viktora Orbana valdībai konsolidēt savu varu. Arī Sociālistu partijas līderis Jozefs Tobiass paudis viedokli, ka izmaiņas likumos tikai atspoguļo pašreizējās valdības varas ambīcijas. Savukārt cilvēktiesību aizstāvības organizācija ''Amnesty International'' balsojumu nosaukusi par atklātu uzbrukumu cilvēktiesībām, jo terorisma draudu jēdziens nav skaidri definēts, tāpēc jaunās pilnvaras varas iestādes var mēģināt izmantot arī dažādu protestu vai politisko pretinieku ietekmēšanai.
