LTV filmēšanas grupa ziņo no Mariupoles, kur ostā Azovas jūras krastā pārkraušanas krāni stāv dīkā. Mariupole ir viena no lielākajām Ukrainas ostām, bet kopš 2014. gada kara sākuma un Krimas aneksijas attīstības perspektīvas Mariupolē strauji mainījās uz slikto pusi.
Tā saka Mariupoles ostas ģenerāldirektors Igors Barskijs, kurš šajā uzņēmumā nostrādājis 28 gadus.
Ogles, māls, graudaugi, metāls – tās bija galvenās Mariupoles ostā pārkraujamās kravas. Viss strauji mainījās pirms astoņiem gadiem, kad Ukrainas austrumos sākās karš. Cīņas negāja secen arī Mariupolei.
“Saukšu lietas īstajā vārdā. Pēc Donbasa okupācijas 2014. gadā ostas attīstības līkne sāka strauji kristies,” atzīst ostas vadītājs Barskijs.
Mariupoles ostas kravu apgrozījums, salīdzinot ar laiku pirms kara, līdz 2018. gadam bija samazinājis teju trīs reizes. Vien pēdējos pāris gados situācija stabilizējās, taču tagad arī šo ostu ietekmējusi Covid-19 pandēmija.
Ogļu kravu praktiski vairs nav, tā kā daļu Donbasa kontrolē prokremliskie separātisti.
“Donbass ir Ukrainas enerģētikas resurss. Nospiedošs vairākums ogļu raktuvju atrodas Donbasā,” norāda Barskijs. “Ogļu kravu plūsma pazudusi pavisam. Mariupoles ostā atrodas unikāls ogļu pārkraušanas komplekss, kādam nav līdzīga citās Ukrainas ostās.''
Šis ogļu pārkraušanas komplekss ir iekonservēts. Praktiski tas nav darbojies sešus gadus. Un droši vien arī nekad vairs nestrādās, jo aprīkojums vairs nav darba kārtībā, ja to neapkopj un neiegulda investīcijas.
Maripuoles ostas iespējas vēl vairāk ierobežojis 2018. gadā Krievijas uzceltais tilts pār Kerčas šaurumu, kas Azovas jūru savieno ar Melno jūru un tālāk jau ar pasaules okeāniem.
“Kad pār Kerčas šaurumu nebija tilta, Azovas jūrā varēja ienākt kuģi bez augstuma ierobežojuma un ar iegrimi līdz astoņiem metriem,” stāsta Barskijs. “Agrāk Azovas jūrā varēja iebraukt “Panamax” izmēra kuģi, kas ir ļoti lieli. Tas ļāva no Mariupoles sūtīt kravas uz visiem pasaules kontinentiem. Tilts samazinājis Mariupoles ostas darbības ģeogrāfisko lauku. Tagad tās pamatā ir Vidusjūras valstis, Eiropas valstis, Baltija – un praktiski tas arī viss.”
Kerčas šaurumu kontrolējošā Krievija to izmantojusi arī blokādēm. Azovas jūra ir ne tikai ekonomiski, bet arī stratēģiski svarīga. Pirms mēneša Ukraina paziņoja, ka Krievija bloķējusi gandrīz 70% no Azovas jūras akvatorija, acīmredzot plānojot šaušanas mācības. Azovas jūra kļuvusi par iespējamu bruņota konflikta zonu starp Krieviju un Ukrainu.
Un arī pati Mariupole ir stratēģiski svarīga – atrodas starp Krievijas robežu un Krimu, un nav zudušas bažas, ka Maskava vēlas izveidot sauszemes koridora savienojumu. Tādēļ arī Mariupolē lielas cerības tiek saistītas ar starptautiskās diplomātijas centieniem mazināt spriedzi.
