Protestu aktīvisti, kas ir daļa no tā dēvētā Automaidana - autovadītāju kustības, kas izveidota eirointegrācijas atbalstītāju kustības ietvaros, centušies novērst šādu miliču rīcību. Taču seši no viņiem tikuši arestēti, piekauti, un atbrīvoti nogādāšanai mediķu aprūpē tikai vairākas stundas vēlāk.
„Varasiestāžu nolīgtie jaunieši provokāciju rīkošanai vai miliči no slimnīcām izņem ievainotos protestu dalībniekus, viņus aizved uz mežu, piekauj un turpat arī atstāj – vienalga, izdzīvos vai neizdzīvos," tā Latvijas Radio 4 korespondentam Aleksejam Gusevam pastāstīja lielākās opozīcijas partijas „Batkivščina" deputāts Valērijs Golovko.
Šodien kārtējā reidā sešus studentus, kas apbraukāja slimnīcas un pārbaudīja, vai cilvēkus neizved no tām, piekāva specvienības „Berkut” miliči. Pēc tam ar aizbildinājumu, ka viņi veikuši nelikumīgas darbības, viņus nogādāja uz milicijas iecirkni un inkriminēja pantu, kas paredz brīvības atņemšanu no 8 līdz 15 gadiem. Un tikai tad viņus nosūtīja uz slimnīcu, kad bija jau pagājušas 3-4 stundas,” pastāstīja Golovko.
Jau ziņots, ka Ukrainas opozīcija ceturtdien piekritusi ievērot astoņu stundu pamieru sadursmēs ar valsts drošības iestādēm.
Iepriekš arī vēstīts, ka Ukrainas galvaspilsētā turpinās nemieri, un opozīcijas atbalstītāji, kas protestē pret valdības lēmumu apturēt eirointegrāciju, turpina stiprināt barikādes Kijevas centrā, bet milicijas specvienība naktī centusies šīs barikādes nojaukt. Cilvēki Neatkarības laukumā un uz barikādēm pārliecināti, ka milicija pret viņiem pielietoja arī šaujamieročus un trešdien četri bojāgājušie demonstranti esot nošauti, stāstīja Gusevs. Protestētāji arī uztraucas, ka milicijas specvienība dosies triecienuzbrukuma, un tas varot notikt jebkurā laikā.
Opozīcijas protesti Ukrainā sākušies pēdējās dienās Ukrainas galvaspilsētā Kijevā sadursmes starp specvienībām un demonstrantiem kopš protestu sākuma novembra otrajā pusē ir sasniegušas augstāko atzīmi.
Ukrainas iedzīvotāji pirms diviem mēnešiem izgāja ielās pēc tam, kad valsts prezidents Viktors Janukovičs nolēma stiprināt ekonomisko sadarbību ar Krieviju, nevis Eiropas Savienību. Tas saniknoja daudzus Ukrainā dzīvojošos, tāpēc tie sāka protesta akcijas. Brīžiem protestētāju skaits Kijevas ielās sasniedza pat miljonu cilvēku. Gan Krievija, gan Eiropas Savienība (ES) izsaka bažas par notikušo. Krievija notiekošajā jau apvainojusi ES.
