Pēc viņa teiktā, svarīgi, lai tas notiktu tā, ka Krievija to nevarētu kādā posmā apturēt un izmantot spiediena izdarīšanai uz Ukrainu un Rietumiem.
Viņš arī uzsvēra, ka miera uzturēšanas misijai jāsākas tikai pēc Krievijas spēku izvešanas no Donbasa. Savukārt šāda pieeja miera spēku izvietošanai ir krasi atšķirīga Maskavas nostājai. Tā rosinājusi, ka miera uzturētājus vajadzētu izvietot tikai gar kontaktlīniju, kas nošķirtu konflikta puses.
Bijušā NATO ģenerālsekretāra Andersa Foga Rasmusena ekspertu plāns paredz Ukrainas austrumos izvietot ap 20 000 lielu ANO miera misijas kontingentu, lai izbeigtu konfliktu. Atbalstu šim plānam un gatavību nosūtīt karavīrus uz Ukrainu paudušas Somija, Zviedrija un Baltkrievija.
Daļa Donbasa jau gandrīz četrus gadus atrodas prokremlisku spēku pārvaldījumā. 2014. gada pavasarī prokremliskie kaujinieki pakāpeniski pārņēma plašas teritorijas Austrumukrainā. Ukrainas armija daļu teritorijas atguva, tomēr ne visu. 2015. gada sākumā Minskā, klātesot Vācijas, Francijas, Ukrainas un Krievijas līderiem, tika panākta vienošanās par uguns apturēšanu.
