Aviokompānijas “Ukrainas starptautisko aviolīnijas” pasažieru lidmašīna “Boeing 737-800”, kas bija ceļā no Irānas galvaspilsētas Teherānas uz Kijevu, avarēja trīs minūtes pēc pacelšanās. Katastrofas brīdī lidmašīnā atradās 167 pasažieri un 9 apkalpes locekļi. Visi ir gājuši bojā. Upuru vidū ir Ukrainas, Irānas, Kanādas, Afganistānas, Vācijas, Zviedrijas un Lielbritānijas pilsoņi.
Sākotnējā informācija liecināja, ka lidaparātam varētu būt radušās tehniskas grūtības, taču netika izslēgta arī terora akta iespēja vai arī lidmašīnas notriekšana ar raķeti, ņemot vērā Irānas īstenotos pagājušās nakts triecienus pa Irākā esošu militāro bāzi.
Neilgi pēc avārijas ar paziņojumu klajā nāca arī aviokompānija „Ukrainas starptautiskās aviolīnijas”. Tās pārstāvji norādīja, ka lidmašīna bijusi vien trīsarpus gadus veca, tā ir bijusi ļoti labā tehniskajā stāvoklī un pēdējās pārbaudēs nekādi trūkumi nav konstatēti.
Aviokompānijas prezidents Jevgēņijs Dihne uzsvēris, ka nekādās spekulācijās par katastrofas iemesliem neiesaistīsies: “Mēs garantējam visu mūsu lidmašīnu atbilstošo tehnisko stāvokli, kā arī mūsu ekipāžu augsto kvalifikāciju. Mēs komentējam tikai oficiālo informāciju, un mēs nenodarbosimies ar pieņēmumiem par to, kas un kā varēja notikt. Tas nav mūsu uzdevums. Ir izveidota izmeklēšanas komisija, mēs tajā darbosimies un turpmāk medijos atspoguļosim tikai šīs komisijas oficiālo informāciju. Atvainojiet.”
Jau vakarpusē Irānas civilās aviācijas organizācijas vadītājs Ali Abedzade paziņoja, ka avarējušās lidmašīnas pilotam kopš paša lidojuma sākuma neesot bijis sakaru ar dispečeriem. Viņa balss esot identificēta, veicot lidojumu ierakstu iekārtas jeb tā dēvētās melnās kastes sākotnēji pārbaudi. Tālāk melnās kastes tiks nodotas Irānas aviokompānijai un tās krīzes menedžmenta komandai. Abedzade arī uzsvēris, ka lidostas tuvumā lidmašīnai nekādu draudu nav bijis.
Lietas izmeklēšanai aktīvi pieslēgušās arī Ukrainas varas iestādes. Ārkārtas sanāksmē Ukrainas valdība ir izlēmusi nosūtīt uz Irānu savus glābējus un ekspertus, lai piedalītos avarējušās lidmašīnas katastrofas cēloņu noskaidrošanā. Tāpat dažādu ministriju pārstāvjiem būs jārūpējas par bojā gājušo ukraiņu nogādāšanu dzimtenē.
Kā norādījis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, prioritāte ir noskaidrot patiesību un atbildīgos par šo katastrofu. Prezidents arī uzdevis ierosināt krimināllietu par aviolainera bojāeju, vienlaikus pieprasot veikt visas civilā aviotransporta flotes atbilstību lidošanas drošības prasībām.
Taču ar Irānā avarējušās lidmašīnas bojāejas cēloņu noskaidrošanu jau ir saistītas vairākas neskaidrības.
Pirmkārt, rīta pusē Ukrainas vēstniecība Irānā apgalvoja, ka terora akta vai lidmašīnas notriekšanas ar raķeti iespējamība tiek izslēgta. Vēlāk šāds paziņojums no vēstniecības mājaslapas ir pazudis, bet tā vietā ir atrodams teksts, kurā teikts, ka avārijas iemeslus noskaidros īpaša komisija un jebkādi minējumi par avārijas iemesliem pirms šāda oficiālā slēdziena ir tikai minējumi. Tas devis pamatu spekulācijām, ka varbūt katastrofā tomēr ir vainojama raķete, jo sakari ar lidmašīnu ir pārtrūkuši pēkšņi. Tehnisku bojājumu gadījumā lidojumu ierakstos būtu fiksēta arī lidmašīnas krišana.
Otrkārt, pēdējo dienu saspīlējums ASV un Irānas starpā var ietekmēt arī izmeklēšanas gaitu, jo
Teherāna ir atteikusies nodot avarējušās lidmašīnas lidojumu ierakstu iekārtas jeb melnās kastes kompānijas “Boeing” pārstāvjiem.
Aviācijas katastrofu izmeklēšanas noteikumi paredz, ka izmeklēšanas vadība jāuzņemas valstij, kurā avārija notikusi, tātad Irānai. Taču izmeklēšanā ir jābūt pārstāvētiem arī lidmašīnu ražojušās valsts, tātad ASV, un lidmašīnas īpašnieku – Ukrainas – pārstāvjiem. Ņemot vērā konfliktu starp Teherānu un Vašingtonu, ir maz ticams, ka irāņi ļaus izmeklēšanā piedalīties amerikāņiem.
Nedrošās situācijas dēļ lidojumus virs Irākas un Irānas gaisa telpas ir apturējušas vairākas starptautiskās aviokompānijas. Arī Latvijas aviokompānijas aicinātas neizmantot Irākas un Irānas gaisa telpas.
