Formālais iemesls esot atbilstošu transportlidmašīnu trūkums, jo tās pilnā sastāvā iesaistītas karā pret Ukrainu. Tomēr saskaņā ar GUR rīcībā esošajām ziņām karavīri nevēloties tikt nosūtīti uz Ukrainu.

Tomēr Krievijas armijas pavēlniecība ir apņēmusies izvest savu kontingentu no Kazahstānas, kur tas tika ievests janvārī, kad tika apspiesti pret valdību vērstie protesti.

Ukraiņu izlūki norāda, ka Kazahstānā joprojām atrodoties aptuveni tūkstotis pilnībā bruņotu un ar atbilstošo kara tehniku apgādātu krievu karavīru. Viņi apsargā lidlaukus, militāros poligonus, naftas bāzes un Baikonuras kosmodromu.

GUR norāda, ka Krievijas karaspēka kontingenti, kas atradās Tadžikistānā un Armēnijā, gandrīz pilnībā ir izvesti.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks masveidā pastrādāja kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.

Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.