Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 29. aprīlī

Krievijas karaspēks jau 65. dienu turpina iebrukumu Ukrainā, iznīcinot arī civilo infrastruktūru un nogalinot civiliedzīvotājus. Ukrainas bruņotie spēki nepiekāpjas iebrucējiem, bet starptautiskā sabiedrība turpina sankcijas pret agresoru.

Kaujas un uzbrukumi 

  • Pentagons norāda, ka Krievija pārvieto daļu Mariupolē esošo spēku uz ziemeļrietumiem, uz Zaporižjas apgabalu. Kopumā Pentagons lēš, ka karā iesaistītas 92 bataljona līmeņa taktiskās kaujas grupas. Iepriekš pie robežas bija sakoncentrētas 130. Donbasā Krievijas armijas progress raksturojams kā lēns un nevienmērīgs, virzība notiek lēni, lai nezaudētu apgādes līnijas.
  • Ukrainas iekšlietu ministrijas pārstāvji ziņo, ka raķete, kas nokritusi Kijivā, tikusi izšauta no Melnās jūras puses, visticamāk, no Krimas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka apšaude liecinot par Krievijas vadības centieniem pazemot ANO un visu, ko šī organizācija pārstāv, jo tā notika dienā, kad Kijivu apmeklēja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs.
  • Krievijas raķešu uzbrukumā Ukrainas galvaspilsētai Kijivai nogalināta radiostacijas “Radio Svoboda” žurnāliste Vira Hiriča, vēsta viņas kolēģi un Ukrainas amatpersonas.

    Ceturtdien vakarā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivu, un viena no raķetēm trāpīja 25 stāvu daudzdzīvokļu mājā, kur dzīvoja Hiriča. Viņas līķis tika atrasts piektdien no rīta.

  • Krievijas karaspēks ar raķetēm apšaudījis Hmeļņickas apgabalu Ukrainas rietumos, par upuriem netiek ziņots.

    Valsts austrumos turpinās Krievijas armijas uzbrukumi, bet pretiniekam nav izdevies gūt būtiskus panākumus. Ukrainas bruņotie spēki arī ziņo par vienas ienaidnieka lidmašīnas, piecu spārnoto raķešu un deviņu bezpilota lidaparātu notriekšanu.  

  • Lielbritānijas Aizsardzības ministrija ikdienas apkopojumā par situāciju Ukrainā aizvadītās diennakts laikā vēstīja, ka kauja par Donbasu aizvien ir Krievijas armijas galvenais stratēģiskais fokuss, lai sasniegtu tās pasludinātos mērķus par pilnīgu kontroli Doneckas un Luhanskas apgabalos. Ukrainas armijas izrādītā sīvā pretestība ierobežo Krievijas iespējas sagrābt teritorijas, un viss sasniegtais ienaidnieka spēkiem nāk par augstu cenu.
  • Ukrainas armijas ģenerālštābs norāda, ka Krievijas spēki turpina uzbrukuma operācijas, lai izveidotu pilnīgu kontroli pār Doneckas un Luhanskas apgabalu teritoriju.

Civiliedzīvotāji 

  • Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja par jaunatklātu masu apbedījumu vietu ar 900 cilvēkiem Kijivas apgabalā. Mediji atsaucas uz Zelenska pausto Polijas plašsaziņas līdzekļiem.
  • ANO plāno veikt maksājumus diviem miljoniem karā cietušu ukraiņu, ceturtdien paziņoja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs kopīgā preses konferencē ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski Kijivā. Gutērrešs sacīja, ka ANO ir gatava šai organizācijai unikālam solim – izmaksāt palīdzību skaidrā naudā. ANO parasti sniedz palīdzību skaidrā naudā tikai tur, kur to nevar izdarīt valdība. Šoreiz līdzekļi tiks izmaksāti iedzīvotājiem teritorijās, kur valdība funkcionē.
  • Ukraina šodien cer evakuēt civiliedzīvotājus no rūpnīcas "Azovstaļ" Krievijas karaspēka aplenktajā Mariupolē, pavēstīja Ukrainas prezidenta birojā. "Šodien plānota civiliedzīvotāju izvešanas operācija no rūpnīcas," teikts Zelenska biroja paziņojumā, kuru publicējusi aģentūra "Reuters". Detaļas netiek atklātas. Gutērrešs otrdien tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kurš esot "principā" piekritis ANO un Sarkanā Krusta dalībai cilvēku evakuācijā. Šo procesu Gutērrešs ceturtdien Kijivā apspriedis arī ar Zelenski. Pēc ukraiņu varasiestāžu aplēsēm, rūpnīcā atrodas vairāk nekā tūkstotis civiliedzīvotāju.

Starptautiskie notikumi

  • Ukrainas agrārās politikas un pārtikas ministrs Mikola Solskis, Lietuvas lauksaimniecības ministrs Ķēstutis Navicks un Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis ir apsprieduši iespēju eksportēt Ukrainā audzētos graudus caur Klaipēdas ostu Lietuvā, paziņoja Ukrainas Agrārās politikas un pārtikas ministrija. Pirms kara ar Krieviju Ukraina eksportēja 5 miljonus tonnu graudu mēnesī. Tā kā Ukrainas jūras ostas tagad bloķē Krievija, šī gada martā tika eksportēti tikai 200 000 tonnu Ukrainas graudu pa dzelzceļu, autoceļiem un Dņestras upi.
  • Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs izteicies, ka kara ēna šobrīd krīt arī uz Ukrainas kaimiņvalstīm, norādot uz Moldovu, kuras separātiskajā reģionā Piedņestrā pēdējā laikā bijušas dažādas provokācijas. Viņš sacīja, ka Piedņestrā esošais lidlauks tiek gatavots potenciālai Krievijas militāro lidmašīnu nolaišanās iespējai. Pēc viņa teiktā, Ukrainas pretgaisa aizsardzība nepieciešamības gadījumā varēs notriekt lidmašīnas, kas izlido no turienes.

  • Pasaules lielākā drošības organizācija EDSO ceturtdien paziņoja, ka pēc 8 gadiem oficiāli izbeidz savu novērotāju misiju Ukrainā pēc tam, kad Krievija uzlika veto tās pagarināšanai. Dalībvalstis pagājušajā mēnesī notikušajā sanāksmē nespēja atrast veidus, kā apiet Krievijas iebildumus. EDSO bija vienīgā starptautiskā organizācija, kas uzraudzīja konfliktu uz vietas, bet teju visi organizācijas novērotāji tika atsaukti no Ukrainas jau pēc 24. februāra.

  • Eiropas Savienības dalībvalstis līdz nākamās nedēļas beigām varētu vienoties par pakāpenisku atteikšanos no Krievijas naftas importa, vēsta "The New York Times", atsaucoties uz ES amatpersonu sniegto informāciju.

  • Norvēģija pievienojusies Eiropas Savienības sankcijām pret Krieviju; krievu kuģi vairs nevarēs izmantot Norvēģijas ostas. Tāpat paredzēts aizliegt Krievijas kravu pārvadātājiem vest kravas caur vienīgo robežkontroles punktu uz abu valstu robežas.

  • Krievijas prezidenta pārstāvis Dmitrijs Peskovs paziņojis, ka šogad 9. maija "Uzvaras dienas" svinībās Maskavā nav plānota ārvalstu līderu klātbūtne.

  • Gruzijas uzņēmums “IDS Borjomi Georgia” paziņojis, ka uz laiku spiests apturēt “Borjomi” minerālūdens ražošanu abās rūpnīcās Gruzijā, jo uzņēmumu ietekmējušas sankcijas, kas ieviestas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.

    60% uzņēmuma akciju kopš 2013. gada pieder Krievijas koncernam “Alfa Group”, pret kura īpašniekiem Mihailu Fridmanu un Pjotru Avenu noteiktas Eiropas Savienības un Lielbritānijas sankcijas.

> Kas notika 28. aprīlī 

 

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau aptuveni 5 miljoni bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt