Kijivas apšaudīšana daudziem bijis salīdzinoši pārsteigums, jo pēdējā laikā, pēc kauju koncentrēšanās austrumos un dienvidos, galvaspilsētā bija relatīvs miers.
Apšaudē divreiz tika trāpīts Ševčenko rajonā galvaspilsētas centrā. Valsts ārkārtējo situāciju dienests paziņoja, ka raķetes trāpījums izraisīja ugunsgrēku 25 stāvu dzīvojamā namā, daļēji sagraujot pirmo un otro stāvu. Tika izglābti pieci cilvēki, bet vēl 10 tika ievainoti.
Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Antons Heraščenko sacīja, ka raķete tikusi izšauta no Melnās jūras puses – "visticamāk, no Krimas teritorijas".
Ceturtdien vizītē Kijivā bija ieradies arī Bulgārijas premjers Kirils Petkovs, un Kijiva apšaudīta laikā, kad tur viesojās ANO ģenerālsekretārs Gutērrešs. Sprādzieni Kijivā nogranda neilgi pēc Gutērreša un Ukrainas prezidenta Zelenska kopīgās preses konferences.
Kā vēlāk paziņoja Ukrainas prezidents, Kijivas apšaude laikā, kad Ukrainas galvaspilsētu apmeklēja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs, bija mēģinājums pazemot ANO.
Viņš piebilda, ka ir vajadzīga "atbilstoši spēcīga reakcija" uz šo Krievijas rīcību.
Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs norādīja – tēlaini izsakoties, Krievija iespļāvusi mugurā ANO un izšāvusi tai pie deniņiem.
Arestovičs arī uzdeva jautājumu, vai joprojām Krievijas Federācija paliks kā ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle, vai Gutērrešs to ignorēs.
Vizītes laikā Kijivā Gutērrešs atzina, ka ANO Drošības padome nav darījusi pietiekami daudz, lai Krievijas karu Ukrainā "novērstu un apturētu". Kā sacīja ģenerālsekretārs, jebkura palīdzība, ko mēs varam sniegt, ir ''bāla salīdzinājumā ar pašreizējām vajadzībām", piebilstot, ka organizācija pieliks vairāk pūļu.
Ceturtdienas vakarā ar raķetēm apšaudīts arī Hmeļņickas apgabals Ukrainas rietumos, bet upuru šajā apšaudē nav.
Pēc Pentagona publicētās informācijas Krievija kopš 24. februāra izšāvusi teju 2000 raķešu.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau aptuveni 5 miljoni bēgļu.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
