Savā pirmajā darba dienā jaunievēlētais Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka atlaiž Ukrainas Augstāko Radu un izsludina ārkārtas parlamenta vēlēšanas, kurām jānotiek 21. jūlijā.
Lai arī sākotnēji šāds lēmums likās visai negaidīts, vairums politisko partiju pauda gatavību piedalīties vēlēšanās. Partijas „Batkivščina” un Radikālās partijas līderi gan norādīja uz nepieciešamību mainīt vēlēšanu likumdošanu un pāriešanu uz proporcionālo sistēmu ar atvērtiem vēlēšanu sarakstiem.
Savukārt partija „Tautas fronte” iesniedza sūdzību Ukrainas Konstitucionālajā tiesā par prezidenta rīkojuma atbilstību konstitūcijai. Tika apgalvots, ka frakciju koalīcija „Eiropeiskā Ukraina” savulaik tika izveidota atbilstoši likumam un beidza pastāvēt 17. maijā, kad no koalīcijas izstājās „Tautas fronte”. Deputāti uzskatīja, ka tieši no šī brīža sākas 30 dienu atskaite, kuru laikā ir jāizveido jauna koalīcija. Tāpat tika apgalvots, ka saskaņā ar konstitūciju parlamentu nav iespējams atlaist, jo rudenī ir plānotas kārtējās parlamenta vēlēšanas.
Mēnesi pēc sūdzības iesniegšanas Ukrainas Konstitucionālā tiesa ir nākusi klajā ar savu atzinumu. Pēc prezidenta un parlamenta deputātu viedokļu uzklausīšanas tiesa atzinusi, ka prezidenta rīkojums par parlamenta atlaišanu ir konstitucionāls. Kā informē aģentūra UNIAN, par šādu lēmumu balsojuši 11 tiesas tiesneši, pret bijuši pieci. Tas nozīmē, ka ārkārtas vēlēšanas notiks paredzētajā datumā – 21. jūlijā.
Iepriekš Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāvji bija atzinuši, ka neatkarīgi no tā, kāds būtu tiesas spriedums, vēlēšanu procesu apturēt faktiski nebūtu iespējams. Arī Zelenska pārstāvji atzina, ka gatavošanās vēlēšanām tāpat nebūtu pārtraukta, jo ir iztērēti ievērojami līdzekļi, turklāt šādas vēlēšanas pieprasot arī sabiedrība.
Neskatoties uz politiskajām un juridiskajām diskusijām, priekšvēlēšanu kampaņa Ukrainā rit pilnā sparā.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka pašlaik pārliecinošā vadībā atrodas partija „Tautas kalps”, kuras līderis ir bijušais Volodimira Zelenska politiskais padomdevējs Dmitrijs Razumkovs. Par šo partiju savas balsis ir gatavi atdot no 45 līdz 50 procentiem vēlētāju.
Otrajā vietā ierindojas “Opozīcijas platforma-Par dzīvību” ar aptuveni 11 procentiem balsu. Tāpat iekļūšanai parlamentā noteikto piecu procentu barjeru pārvarētu Jūlijas Timošenko politiskā apvienība „Tēvzeme” jeb „Batkivščina”, bijušā prezidenta Petro Porošenko „Eiropas Solidaritāte” un pazīstamā ukraiņu mūziķa Svjatoslava Vakarčuka sociāldemokrātiskā un proeiropeiskā partija „Balss” jeb „Golos”. Nevienai no šīm partijām gan neprognozē 10 procentu balsu sasniegšanu.
