Ukrainā bažas par gaidāmajām prezidenta vēlēšanām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem un 11 mēnešiem.

Ukrainā ir sākusies apaļā gada sarunu otrā kārta, kuru mērķis ir panākt nacionālo izlīgumu. Ukrainas valdība sola krievu valodai reģionos piešķirt īpašu statusu, tomēr prokremliskie separātisti no valsts austrumiem nav pārstāvēti arī šajā diskusiju raundā. Vienlaikus Krievija sestdien atkal apšaubīja gaidāmo prezidenta vēlēšanu leģitimitāti, kamēr Ukrainas Centrālā vēlēšanu komisija brīdina, ka organizēt balsojumu austrumu reģionos kļūst arvien grūtāk.

Ukrainas apaļā galda sarunu otrā kārta sestdien notiek valsts austrumos - Harkovā. Premjers Arsēnijs Jaceņuks paziņoja, ka "tas ir svarīgi" un ir būtiski demonstrēt, ka Ukrainā notiek nacionālais dialogs. Visukrainas apaļā galda diskusijās piedalās politisko partiju un pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Tomēr, tāpat kā pirmajā sarunu raundā pirms dažām dienām Kijevā, arī šajā nav pārstāvēti prokrieviskie separātisti no valsts austrumu reģioniem. Tādēļ joprojām nav lielu cerību, ka diskusijas, kuru mērķis ir panākt nacionālo izlīgumu, būs sekmīgas.

No austrumu reģioniem joprojām pienāk ziņas par apšaudēm starp valdības spēkiem un separātistu kaujiniekiem.

Jaceņuks atkārtoja, ka sarunās ar teroristiem neiesaistīsies, norādot, ka nemierniekiem vispirms jānoliek ieroči. Vienlaikus viņš solīja, ka konstitucionālo reformu ietvaros „krievu valodai un nacionālo minoritāšu valodām tiks nodrošināts īpašs statuss”, bet reģioniem būs dota iespēja "patstāvīgi attīsties vienotas valsts ietvaros."

Premjers arī noraidīja separātistu apsūdzības, ka Kijeva neuzklausa reģionus, paziņojot, ka valdība "vēlas darīt visu, lai īstenotu patiesas izmaiņas valstī.” Jaceņus arī atzīmēja, ka "Ukrainas 20 gadu neatkarības laikā ne Doņeckā, ne Luganskā nav bijusi Kijevas vara”, norādot, ka šajos apgabalos pārvaldes sistēma vienmēr bijusi vietējās elites rokās.

Vienlaikus bažas joprojām ir arī par 25.maijā paredzētajām Ukrainas prezidenta vēlēšanām.

Krievija pauda šaubas par to, vai Kijeva spēj sarīkot demokrātiskas vēlēšanas, "kamēr dārd lielgabali,” teikts Ārlietu ministrijas izplatītajā paziņojamā.

Maskava arī aicināja Kijevu "nekavējoties pārtraukt militārās operācijas” Ukrainas austrumos pret Kremļa atbalstītajiem separātistiem.

Maskava arī apgalvo, ka valdība Kijevā sarunas par nacionālo izlīgumu izmanto kā "aizsegu agresīvai rīcībai”.

Ukrainas Centrālā vēlēšanu komisija tostarp sestdien brīdināja, ka sarīkot prezidenta vēlēšanas austrumu reģionos kļūst arvien grūtāk. Tās paziņojumā teikts, ka uzbrukumu dēļ vietējām vēlēšanu komisijām vairākas no tām nespēj organizēt sagatavošanos vēlēšanām un to rīkošanu sešos vēlēšanu apgabalos Doņeckas un Luganskas reģionos.

Turklāt daudzi vēlēšanu iecirkņu darbinieki šajos apgabalos attiekušies pildīt savus pienākumus, kā iemeslu minot drošības draudus gan sev, gan ģimenes locekļiem. Tādēļ Centrālā vēlēšanu komisija vērsusies pie Ukrainas pagaidu prezidentu Aleksandra Turčinova ar lūgumu veikt tūlītējus pasākumus, lai radītu drošu vidi vēlēšanu rīkošanai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti