Kā norāda izdevums „Ļevij Bereg”, Igora Kolomoiska aktivitātes ir viņa izmisīgs mēģinājums saglabāt kontroli pār naftas ieguvi un transportēšanu Ukrainā. Tā, piemēram, tiek atgādināts, ka tieši Kolomoiskis ilgu laiku ir kavējis likuma pieņemšanu par akciju sabiedrībām, kas atvieglotu akcionāru sapulces procedūru un tādējādi apdraudētu viņa faktisko kontroli pār kompāniju „Ukrnafta”. Agrāk tādu lēmumu pieņemšanā kā naftas tirdzniecība biržā, dividenžu izmaksas akcionāriem vai uzņēmuma atskaišu apstiprināšana bija nepieciešami 60% akcionāru balsu, bet pagājušajā nedēļā šī barjera tika samazināta līdz 50% plus vienai balsij. Tieši tik daudz akciju kompānijā ir Ukrainas valstij.
Tāpat otra sfēra, pār kuru savu ietekmi vēlas saglabāt Dņepropetrovskas gubernators, ir naftas transportēšanas un uzglabāšanas bizness. Lai arī tieši Kolomoiskis ar šo biznesu nav saistīts, līdzšinējais un tagad jau no amata atstādinātais kompānijas „Ukrtransnafta” vadītājs maksāja Kolomoiska struktūrām par naftas uzglabāšanu, bet nauda tika glabāta Kolomoiskim piederošajā „Privatbank”, nevis valsts bankās. Tieši tāpēc tiek apgalvots, ka ka Kolomoiska aktivitāšu dēļ valsts budžetam garām iet milzīgas summas.
Ukrainas parlamentā viedokļi par Kolomoiski dalās. Vismaz četri parlamenta deputāti, kas pārstāv Petro Porošenko bloku, paziņojuši par atbalstu Kolomoiskim un izstāšanos no partijas. Citi deputāti norāda, ka par spīti Kolomoiska biznesa interesēm nevar noliegt viņa milzīgo ieguldījumu, finansiāli atbalstot brīvprātīgo bataljonus pretterorisma operācijas veikšanai. Taču ir arī tādi, kas vēlas oligarha aktivitātes ierobežot.
Tā, piemēram, marta vidū parlamentā tika iesniegts likumprojekts, kurā aicināts nacionalizēt Kolomoiskim piederošo „Privatvank”. Viens no šīs iniciatīvas autoriem ir Igors Jeremejevs, kurš arī tiek dēvēts par nedaudz zemākas klases oligarhu. Jeremejevs, kuram piederošais degvielas uzpildes staciju tīkls konkurē ar Kolomoiski, šādi atbildējis uz Dņepropetrovskas gubernatora marta sākumā izteikto aicinājumu pārskatīt savulaik īstenoto privatizāciju, vēršoties arī pret tādiem oligarhiem kā Rinats Ahmetovs vai bijušā prezidenta Leonīda Kučmas znotu Viktoru Pinčuku.
Kā pieļauj „Radio svoboda” žurnālists un politikas komentētājs Vitālijs Portņikovs, konflikts naftas sfērā ir aizskāris arī kādu Krievijas oligarhu un līdz ar to arī pašas Krievijas vadības intereses. Un šis aspekts ir ļoti nozīmīgs, jo tieši ar Krievijas vadību, proti, prezidentu Putinu, Ukrainas prezidentam Porošenko ir jārisina sarunas par karu un mieru, bet Krievijas prezidents, aizstāvot savu oligarhu intereses, kompromisos neielaižas.
Vitālijs Portņikovs arī uzdod jautājumu, vai tie cilvēki, kas pašlaik ir uzsākuši cīņu ar Kolomoiski, apzinās, kādus soļus viņš varētu spert biznesa vidē?
"Kolomoiskis nav tikai Dņepropetrovskas gubernators – viņam šajā reģionā ir milzīga ietekme. Viņa rokās ir valstī pati spēcīgākā banka. Un problēmas šajā bankā, ja tādas sāksies, novedīs pie pilnīga Ukrainas finanšu sistēmas sabrukuma. Un tas ir sliktāk par karu. Kolomoiskis to ļoti labi apzinās.
Viņš zina, ka arī viņa partneri un konkurenti to zina. Tāpēc arī viņš var atļauties spert šādus soļus, jo zina, ka ir sarkanās līnijas, kuras viņa konkurenti nekad nepārkāps," saka Portņikovs.
Politikas analītiķis Jevgēņijs Magda atzīst, ka konflikts ap dažādu uzņēmumu aktīviem, kuri pieder Igoram Kolomoiskim, kļūst arvien asāks un, ņemot vērā bruņotu cilvēku iesaistīšanos, tam var būt neprognozējams iznākums. No otras puses viņš atzīst, ka no visām Ukrainas finansiāli politiskajām grupām tieši Kolomoiska „Privat” ir visvairāk gatava darbībai krīzes situācijās:
"Ir tāds jēdziens - valsts un privātā partnerība. Mēs šeit novērojam privāto un valsts konfliktu. Vislielākā intriga ir saistīta ar to, vai šis ir valsts mēģinājums ieviest kārtību savās korporatīvajās tiesībās, vai arī tā ir to personu iniciatīva, kas darbojas valdības vārdā un vēlas sodīt pašu pazīstamāko un enerģiskāko ukraiņu oligarhu?"
Ne reizi vien izskanējuši apgalvojumi par to, ka tik aktīvu cīņu pret Igoru Kolomoiski var būt uzsācis tikai viens cilvēks – ukrainas prezidents Petro Porošenko. Jevgēņijs Magda arī pauž pārliecību, ka pašreizējā situācijā prezidents gan ir ieņēmis nogaidošu pozīciju un savā ziņā mēģina atbildību novelt uz premjerministru Arsēniju Jaceņuku vai arī cenšas pasargāt varas iestādes no iespējamās konfrontācijas. Kā uzskata politologs Aleksejs Garaņs, jautājums par Kolomoiska atstādināšanu no gubernatora amata būtu jāskata, taču ir maz ticams, ka prezidents Porošenko ir tam gatavs. Vienlaicīgi viņš pieļauj, ka Dņepropetrovskas apgabala vadītājs varētu piekrist kompromisiem:
"Pašlaik ir nepieciešams atrisināt konfliktu Kijevas centrā. Es domāju, ka to ir iespējams atrisināt nevis ar spēka pielietošanu, bet gan pārrunu ceļā. Man tomēr liekas, ka Kolomoiskis ļoti labi saprot, ar ko tas viss viņam var beigties."
Žurnālists un izdevuma „Istoricheskaja Pravda” galvenais redaktors Vahtangs Kipiani gan ir daudz skeptiskāk noskaņots, uzsverot, ka par spīti skaļajām apsūdzībām, visticamāk, šis skandāls var beigties, tā arī īsti nesācies, jo tā Ukrainā parasti beidzoties aptuveni 90% konfliktu. Turklāt ļoti iespējams, ka strīdi tiks atrisināti politiskajās aizkulisēs.
No otras puses, ne reizi vien izskan apgalvojumi, ka patiesībā Ukrainā notiekošajā savu lomu ir spēlējuši arī rietumvalstu pārstāvji. Īpaši tie, kuri Ukrainai aizdod naudu. Rietumu diplomāti ne reizi vien esot skaidri likuši noprast, ka Ukrainas vadībai ir jāsakārto savas attiecības ar oligarhiem. Porošenko to arī cenšoties darīt, mēģinot paskaidrot oligarhiem, ka turpmāk viņiem nāksies rēķināties ne tikai ar savām, bet arī valsts interesēm. Pagaidām gan ne visai veiksmīgi.
