Ukrainas varas iestādes arvien vairāk sāk noslēgt loku ap separātiski noskaņotajiem kaujiniekiem, kas pēdējās dienās savus spēkus sakoncentrējuši Doņeckā un Luganskā. Kā ziņo vietējie iedzīvotāji, pagājušajā naktī Doņeckā bieži vien dzirdēti šāvieni un sprādzieni, taču rīta pusē situācija ir salīdzinoši mierīga. Kā otrdien paziņojis Doņeckas pilsētas administrācijas vadītājs Aleksandrs Lukjančenko, pirmdien prezidents Petro Porošenko viņam esot solījis, ka artilērija un aviācija cīņā pret nemierniekiem pilsētā netiks izmantota.
Bet tikmēr no Luganskas tiek saņemtas ziņas, ka pirmdien pilsēta ir bijusi pakļauta artilērijas apšaudei un tās laikā ir cietuši vairāki cilvēki, kā arī bojātas daudzas ēkas. Cietušo vidū ir arī daudzi civiliedzīvotāji, bet viena lādiņa sprādzienā blakus maršruta taksometram bojā gājuši divi un ievainoti četri cilvēki.
Luganskas varas iestādes ziņo, ka pilsētā daudzviet tiek atrasti nesprāguši lādiņi. Ar līdzīgām problēmām saskaras arī iepriekš no kaujiniekiem atbrīvotās pilsētas. Tā, piemēram, Ukrainas iekšlietu ministrs Arsēns Avakovs paziņojis, ka tuvāko divu dienu laikā atbrīvotajās Slovjanskas un Artemonskas pilsētās tiks pilnībā atmīnēti ceļi un dzīve šajās apdzīvotajās vietās sāks normalizēties. Savukārt Ukrainas prezidenta īpašā pilnvarotā situācijas noregulēšanai Ukrainas austrumos Irina Geraščenko norādījusi, kaujinieki ir mīnējuši arī aptuveni 30 kilometrus dzelzceļa, kā arī pieejas elektroapgādes un ūdens piegādes objektiem.
Kā paziņojis Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretāra vietnieks Mihails Kovaļs, pašlaik ukraiņu bruņotie spēki un robežsardze pilnībā kontrolē arī Krievijas un Ukrainas robežu, arī iepriekš problemātiskos sektorus Luganskas apgabalā. Kovaļs arī informējis, ka pēc 4. jūlija, kad divi krievu helikopteri šķērsoja Ukrainas gaisa telpu, līdzīgu pārkāpumu vairs nav bijis. To viņš skaidro ar brīdinājumu atklāt uguni pret nesankcionētiem iebrucējiem.
Bet tikmēr nerimst kaislības arī politiskajā laukā. Tā Amerikas Savienotās valstis uzskata, ka Krievijas Federācija nepieliek pietiekami daudz pūļu, lai pārtrauktu karadarbību Ukrainas austrumos un uzskata, ka Krievijas varas iestādes spēlē bruņoto separātistu pusē. Par to paziņojusi ASV Valsts departamenta preses sekretāre Džena Psaki. Savā paziņojumā Psaki norādījusi, ka Krievija varētu palīdzēt Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotājiem pildīt savus pienākumus, varētu apturēt bruņojuma plūsmu pār robežu, varētu aicināt kaujiniekus nolikt ieročus.
Tikmēr Eiropas Savienība (ES), lai arī spriež par papildus ierobežojošajiem pasākumiem pret Krieviju, par trešo sankciju kārtu pagaidām joprojām nerunā. Kā pieļauj Eiropas diplomāti, visticamāk, jau šīs nedēļas vidū atkal varētu paplašināt to personu sarakstu, kurām tiks aizliegts iebraukt Eiropas Savienībā. Par uzņēmumu iekļaušanu sankciju sarakstā pagaidām netiekot spriests.
