Kārtējais saspīlējums Ukrainas un Krievijas starpā aizsākās vēl pagājušās nedēļas nogalē, kad brīvprātīgo organizāciju pārstāvji Aizkarpatu apgabalā sāka veidot blokposteņus un liedza iebraukt valstī kravas automašīnām no Krievijas. Galvenokārt tika bloķētas automašīnas ar Krievijas numuriem vai arī precēm, kas tiek ievestas, tostarp no Baltkrievijas. Aktīvisti paziņojuši, ka viņu akcija ir beztermiņa un līdzināsies Krimas blokādei, vienlaicīgi uzsverot, ka šī blokāde nav vērsta pret autopārvadātājiem, bet gan pret Krievijas vadību. Kopumā bloķēta ir gandrīz visa Ukrainas rietumu robeža.
Šādas darbības notiek laikā, kad februāra sākumā beidzās vienošanās par kravu pārvadājumiem ar Poliju un tranzītkravu plūsma caur Ukrainu ir ievērojami palielinājusies. Atbildot uz ukraiņu aktīvistu darbībām, Krievijas transporta ministrija aizliedza Ukrainā reģistrēta kravas transporta pārvietošanos Krievijas teritorijā. Savukārt pirmdienas rītā Ukrainas puse pieņēma atbildes pasākumus, aizliedzot krievu kravas automašīnu pārvietošanos Ukrainā. Valdības paziņojumā norādīts, ka Krievija ar savām darbībām ir pārkāpusi Pasaules Tirdzniecības organizācijas un starpvaldību vienošanos noteikumus. Tāpat Maskavai tika nosūtīta nota, pieprasot izskaidrot ieviesto aizliegumu pamatotību. Ar identiskām prasībām klajā nākusi arī Krievijas puse.
Kā paziņojis Ukrainas infrastruktūras ministrs Andrejs Pivovarskis, Krievijas kravas automašīnu bloķēšana Ukrainas teritorijā nepārkāpj nekādas starptautiskās vienošanās. Pēc viņa vārdiem, šādas blokādes nav nekas neierasts un ir novērojamas arī Eiropā, īpaši Francijā un Vācijā.
Savukārt Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs paziņojis, ka, atbildot uz Ukrainas darbībām, iespējams, tuvākajā nākotnē Krievijā varētu apturēt pilnīgi visu no Ukrainas iebraukušo transporta līdzekļu kustību.
Komentējot Ukrainas valdības pieņemtos lēmumus, Medvedevs norādījis, ka šādu visatļautību nedrīkst paciest, paužot cerību, ka Ukrainas puse spers attiecīgus soļus un transporta kustība tiks pilnībā atjaunota. Pēc viņa vārdiem, par notiekošo ir atbildīga Ukrainas valsts, kura, acīmredzot, neesot spējīga situāciju kontrolēt. .
Ļoti iespējams, ka drīzumā šis konflikts tomēr varētu tikt atrisināts. Ukrainas amatpersonas šajā jautājumā jau uzsākušas konsultācijas ar ES amatpersonām.
Arī Ukrainas Valsts fiskālā dienesta vadītājs Romāns Nasirovs pirmdien preses konferencē atzinis, ka automašīnu bloķēšana nav likumīga, turklāt tā neļaujot Ukrainai kā valstij pildīt savas starptautiskās saistības.
Viņš arī norādījis, ka Ukrainas Ekonomiskās attīstības un tirdzniecības ministrija kopīgi ar Ārlietu ministriju esot uzsākušas aktīvu darbu pie tā, lai šo starpvalstu konfliktu atrisinātu.
Taču, visticamāk, ka saspīlējums abu valstu starpā nemazināsies, jo draud izcelties jauns skandāls. Proti, anektētās Krimas prokurore Natālija Poklonska ir iesniegusi Krimas tatāru tautas likumdevēju sapulces Medžlisa vadītāja vietniekam Narimanam Dželjalovam rīkojumu par organizācijas darbības aizliegšanu. Organizāciju plānots aizliegts, balstoties uz Krievijas kriminālkodeksa pantu par ekstrēmistisku darbību. Šāds rīkojums izdots vien dažas dienas pēc tam, kad Krimas tatāru dzīvesvietās tika veiktas kratīšanas un aizturēti četri cilvēki, kuri tiekot turēti aizdomās par teroristu grupējuma šūniņas izveidi Jaltā un Aluštā.
