Tekila, kaktusi, sombrero, narkokarteļi un slepkavības: šādas atbildes uz jautājumu, ar ko viņiem saistās Meksika, visbiežāk sniedza Rīgas ielās satiktie cilvēki.
Par Meksiku dažādu iemeslu dēļ būs dzirdējis gandrīz katrs Latvijas iedzīvotājs. Visbiežākais iemels ir viņu kaimiņu amerikāņu veidotās filmas. Tajās vismaz pēdējās dažas desmitgades Meksiku tiecas atainot kā narkokarteļu, korupcijas un noziedzības dominētu valsti, kurā viss ir dzeltenīgi oranžā nokrāsā.
Viens no civilizācijas šūpuļiem
Meksika ir viens no pasaules “civilizācijas šūpuļiem”. Tie kopumā ir seši: Senā Ēģipte, Senā Ķīna, Senā Indija, Mezopotāmija – visas Vecajā pasaulē, kā arī Norte Čiko mūsdienu Panamas teritorijā un, protams, olmeku civilizācija Meksikā.
Meksikas vēstures liecības ir atrodamas vismaz par nesenākajiem 10 000 gadu. Protams, zināmākais periods ir acteku civilizācijas valdīšana un tās sabrukums pēc Kolumba atklājumiem un spāņu konkistadoru veiktās karadarbības.
Meksikas teritoriju spāņi kolonizēja 1521. gadā. Mūsdienu Meksika izveidojās pēc neatkarības kara pret Spāniju kas beidzās tieši trīs gadsimtus vēlāk, 1821. gadā.
Meksika ir federācija, kas sastāv no 31 pavalsts un galvaspilsētas Mehiko federālā apgabala. Iedzīvotāju skaita ziņā Meksika ir starp 10 lielākajām valstīm pasaulē ar vairāk nekā 130 miljoniem iedzīvotāju.
Tūrisma magnēts
Meksikā dominējošā valoda ir spāņu, tajā runā gandrīz visi iedzīvotāji. Vienlaikus apmēram 7 procenti iedzīvotāju runā iedzimto valodās, tostarp arī maiju valodā.
No rasu sastāva viedokļa raugoties, gandrīz divas trešdaļas Meksikas iedzīvotāju ir metisi, un vēl gandrīz trešdaļa ir amerindiāņi. Cilvēkus pēc etniskās piederības gan Meksikā neuzskaita un nedala.
Etniskā un valodu daudzveidība gan Meksikā ir tikpat plaša, cik izteikta ir floras un faunas daudzveidība. Meksika ir starp piecām pasaules valstīm ar vislielāko bioloģisko daudzveidību.
Meksika ir arī septītā pasaulē pēc UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā esošiem objektiem. Kultūras un bioloģiskā daudzveidība veicina Meksikas tūrisma nozari.
Meksika ir starp desmit pasaulē visapmeklētākajām valstīm. Vairāk nekā 30 miljoni cilvēku katru gadu dodas uz Meksiku.
Šāda popularitāte varētu šķist dīvaina, ja padomā, kādu iespaidu par Meksiku ir radījusi Holivuda un ziņu raidījumi ar stāstiem par regulāriem narkokarteļu kariem.
Narkokarteļu kari
Narkokarteļu kari gan nav joka lieta, un kopš 2006. gada sāktie ASV un Meksikas federālās valdības centieni mazināt organizētās noziedzības ietekmi un veikto vardarbību ir faktiski rezultējušies līdz pat apmēram 350 000 mirušo. Galvenokārt karteļu biedru vidū, jo vardarbībai ir bijusi tendence tikai pieaugt. Kauju ietvaros tiek rēķināti virs 40 000 kritušo, no tiem 5000 ir Meksikas likumsargājošo organizāciju dalībnieki.
Dalība organizētajā noziedzībā visbiežāk izriet no nabadzības un iespēju trūkuma. Masveida dalība noziedzīgajās organizācijās, ko novērojam Meksikā, jau ir pandēmijas raksturs. Un narkotiku ražošanā un eksportā uz ASV tās dienvidu kaimiņvalsts ir nepārspēta rekordiste.
Meksikas legālā ekonomika ir apmēram vienu triljonu eiro liela. Izmēra ziņā tas ir līdzīgi Itālijas un Spānijas ekonomikām. Salīdzinājumam: Latvijas iekšzemes kopprodukts ir ap 30 miljardiem eiro. Bet ja raugās, kāds ir IKP uz vienu iedzīvotāju, tad pēc Pasaules Bankas datiem Latvijā tas ir divreiz augstāks: nepilni 15 000 eiro pret 7000 eiro Meksikā.
Tajā pašā laikā iedzīvotāju mūža ilguma ziņā Meksika apsteidz Latvijas rādītāju par gandrīz pusotru gadu. Latvijā paredzamais cilvēku dzīves ilgums ir 75,6 gadi.
Meksikas ekonomikā viena no izteiktākajām problēmām ir ienākumu nevienlīdzība. Bet līdzīgā apmērā tā ir arī Latvijas problēma.
Miljoniem meksikāņu pārcēlušies uz ASV
ASV ir Meksikas lielākais tirdzniecības partneris. Trīs ceturtdaļas Meksikas eksporta iet uz ASV, un vairāk nekā puse no importa valstī nāk no ASV. Tas skaidri parāda ne tikai abu valstu ekonomiskās integrācijas pakāpi, bet arī Meksikas integrācijas līmeni ASV ražošanas ķēdēs. Un, protams, arī valsts ekonomikā atkarību no viena partnera. Brīvās tirdzniecības līgumi Meksikai ir būtiski, lai uzturētu un audzētu tās ekonomiskās attīstības līmeni.
Mūsdienās visbiežāk apspriestais abu valstu jautājums ir migrācijas stāsts. Tiek uzskatīts, ka apmēram 10 procenti Meksikas iedzīvotāju ir pārvākušies uz dzīvi ASV.
Emigrācijas straujāks pieaugums sākās tieši 20. gadsimta vidū, un šobrīd tiek rēķināts, ka apmēram 12 miljoni ASV imigrantu ir Meksikas izcelsmes. Tā ir ceturtā daļa no visiem. Te gan nevar nepieminēt to, ka arī ASV pilsoņi visnotaļ naski ir pārcēlušies uz dzīvi Meksikā, tostarp uz tās skaistajām pludmalēm.
Meksikā dzīvo arī pasaulē lielākā amerikāņu diaspora. Trīs ceturtdaļas no imigrantiem Meksikā ir nākuši no ASV. Un tie nav tikai meksikāņi, kuri atgriežas ar ASV iegūtu pilsonību.
Migrācijas kontrasti
Meksika ir arī tranzīta teritorija migrantiem, kuri dodas uz ASV no citām pasaules valstīm, sevišķi no pārējās Latīņamerikas. Šo jautājumu lūdzām komentēt Meksikas pilsonim, Rīgas Stradiņa universitātes Starptautiskās pārvaldības un diplomātijas programmas studentam Huanam Pablo Gonsalesam.
“Meksikā nesen no Afganistānas ieradās grupa žurnālistu un studentu. Pēc formāliem ārlietu ministra apsveikumiem viņiem tika piešķirtas vīzas humānu apsvērumu dēļ. Vienlaikus Meksikas ziemeļu robežas tuvumā teltīs dzīvo tūkstošiem no Centrālamerikas atceļojušu cilvēku, kuri dažreiz mēnešiem ir spiesti gaidīt brīdi, kad viņiem būs iespējams savu patvēruma pieteikumu aizstāvēt amerikāņu tiesneša priekšā.
Šie divi piemēri ļoti labi ilustrē Meksikas migrācijas kontrastus. Un, ja mēs paskatīsimies uz šo fenomenu gadu desmitu griezumā, tad redzēsim, ka šis ir viens no lielākajiem Meksikas valdības izaicinājumiem gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā. Imigrācijai ir vistiešākā ietekme uz ekonomisko un politisko dzīvi, kā arī attiecībām ar reģiona kaimiņvalstīm,” stāsta Gonsaless.
Svarīgs ienākumu avots
“Ārvalstīs dzīvojošo meksikāņu uz mājām sūtītā nauda Meksikai ir kļuvusi par lielāko starptautisko ienākumu avotu, apsteidzot ārvalstu tiešās investīcijas, naftas eksportu un starptautisko tūrismu.
Un tas arī atspoguļo, cik ļoti nozīmīgi ārvalstīs strādājošie meksikāņi ir savas dzimtenes ekonomikai. Var teikt, ka gan oficiālā, gan nereģistrētā migrācija ir bijusi viens no Meksikas ekonomiskās integrācijas dzinējspēkiem Ziemeļamerikas reģionā, jo arī Ziemeļamerikas Brīvās tirdzniecības līgums starp ASV, Meksiku un Kanādu šos faktorus ņem vērā.
Taču patiesībā migrācija Meksikas ārpolitikai ir sniegusi gan gaišākos, gan tumšākos brīžus. Meksikas ārlietu dienests regulāri uzsver, ka ir nepieciešams atrast un cīnīties ar migrācijas cēloņiem, lai rastu ilgtermiņa risinājumu, īpašu uzsvaru liekot uz cilvēktiesībām. Taču šis ir ļoti sarežģīts uzdevums, jo ir ļoti grūti sniegt kādus praktiskus padomus neaizsargātiem cilvēkiem, kuri par spīti riskiem ir gatavi doties tālos ceļojumos, riskējot ar savu dzīvību.”
Meksikas attiecības ar ASV ir komplicētas gan politiski, gan ekonomiski, gan cilvēku attiecību ziņā. Tas arī gaidāms no valstīm, kam ir vairāk nekā 3000 kilometru gara robeža. Bet Meksikas kā valsts nozīmīgumu un ietekmi pasaules politikā un ekonomikā nevar novērtēt par zemu. Ne velti Meksika ir viena no G20 valstīm – pasaules ietekmīgāko ekonomiku kopienas.
Meksikas virtuve devusi pasaulei arī Cēzara salātus
Meksika ir slavena visā pasaulē arī ar savu virtuvi un kulināro mantojumu, kas, starp citu, ir viena no 35 Meksikas vietām un lietām, kuras iekļautas UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Meksikāņu ēdiens tika iekļauts 2010. gadā Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
Meksikāņu virtuves pamatā ir spāņu kolonizatoru tradīciju sajaukums ar pirmdzimto iedzīvotāju produktiem un pagatavošanas prasmēm. Plaša vietējo augu – kukurūzas, avokado, pupiņu, kakao, tomātu un citu izejvielu lietošana ir meksikāņu virtuves pamatā. Kukurūza vien Meksikā ir sastopama 64 veidos.
Šeit gan būtu svarīgi piezīmēt, ka ASV ātrās ēdināšanās ķēdēs atrodamais meksikāņu ēdiens ir būtiski modificēts. Rīsi ar sieru tomēr ir mazāk sastopami īstajā Meksikas virtuvē. Slavenie burito vai enčiladas tiek gatavotas nedaudz savādāk, nekā piedāvā, piemēram, “Taco Bell” un “Chipotle”.
Starp citu, arī slavenie un populārie Cēzara salāti tika izgudroti Meksikā, Tihuanas pilsētā. Tiem gan ir niecīga saistība ar romiešu valstsvīru Gaju Jūliju Cēzaru, bet vistiešākā saistība ar itāliešu izcelsmes pavāru Cēzaru Kardīni, jo tieši viņš 1924. gadā izgudroja šos salātus. Leģenda vēsta, ka tie tapuši produktu trūkuma apstākļos pēc svinībām restorānā.
