Šomēnes Lībija noslēdza drošības un militārās sadarbības līgumu ar Turciju. Vienošanos ar Tripolē bāzēto Lībijas valdību sestdien atbalstīja Turcijas parlaments.
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans jau iepriekš teica, ka Ankara ir gatava nosūtīt karaspēku uz Lībiju, ja to pieprasīs Tripoles valdība.
"Halifam Haftaram nav starptautiska leģitimitāte. Viņš ir nelikumīgas struktūras pārstāvis. Savukārt būtisku atbalstu Haftars saņem, jūs jau zināt, no kurienes," sacīja Turcijas prezidents.
Spēkā esošās militārās vienošanās liedza Turcijas kaujas vienībām doties uz Lībiju. Bet tagad, kā skaidro augsta ranga Turcijas amatpersonas, jaunā vienošanās ļauj abām pusēm sūtīt militāro personālu un policistus uz otru valsti apmācību un izglītības mērķiem. Turcija uz Ziemeļāfrikas valsti pēdējos mēnešos jau nosūtījusi tankus un dronus. Paredzams, ka noslēgtās vienošanās ietvaros tiks nosūtītas arī pretgaisa sistēmas, tajā skaitā tehnoloģijas, kas traucē dronu darbību.
Eksperti lēš, ka Ankara uz Ziemeļāfrikas valsti, visticamāk, nesūtīs karavīrus vai iznīcinātājus, un Lībijas tuvumā Turcijai neesot arī gaisa spēku bāzes. Tomēr analītiķi paredz arī, ka Ankaras militārā palīdzība var būtiski mainīt spēku samēru Lībijā.
Tripoles valdība mudinājusi arī citas draudzīgās valstis īstenot militāras vienošanās, lai palīdzētu tai sakaut Haftara spēkus. Tripoles valdības premjerministrs Fajezs as Saradžs skaidroja, ka valdība nav vēlējusies karu. Tā vietā tā gribējusi attīstīt valsti un padarīt to stabilu un demokrātisku. Viņaprāt, valdībai ir visas tiesības aizstāvēties un vienošanās ar Turciju ir viens no soļiem, lai to panāktu. Tripoles valdība nosūtījusi vēstules ne tikai Turcijai, bet arī Alžīrijai, Lielbritānijai, Itālijai un ASV.
Tikmēr Eiropas Savienība (ES) norādījusi, ka atrisinājums krīzei Lībijā jārod politisku sarunu ceļā.
Bloka pārstāvis Peters Stano skaidroja, ka ES ir aicinājusi visas puses atturēties no spriedzes un militāro aktivitāšu vairošanas, kā arī aicinājusi atturēties no jebkādām darbībām, kas var novest pie militāras konfrontācijas. Tikmēr ANO norādījusi, ka pret Lībiju noteiktais ieroču embargo nav bijis efektīvs un Haftara ofensīva radījusi jaunu militārā aprīkojuma transportēšanas vilni.
Tripoles valdības un Turcijas tuvināšanās notikusi par spīti tam, ka Arābu līga, kuras sastāvā ir arī Lībija, mudinājusi izbeigt sadarbību ar Turciju pēc oktobrī notikušā iebrukuma kurdu kontrolētajās teritorijās Sīrijā. Ēģipte, Apvienotie Arābu Emirāti un Saūda Arābija, kā arī Krievija tiek uzskatītas par Tubrukas valdības un Haftara atbalstītājām, bet Katara un Turcija - par Tripoles valdības atbalstītājām.Noslēgtā vienošanās tagad paver ceļu plašākai Turcijas ietekmei Lībijā un vairo iespējas cīnīties par ietekmi, stājoties pretī saviem reģionālajiem konkurentiem – Ēģiptei un Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Eksperti min, ka iemesli Turcijas ietekmes vairošanai Lībijā ir gan ģeopolitiski, gan ideoloģiski.
Tomēr Turcijai ir ne tikai stratēģiskas, bet arī ekonomiskas intereses.
Lībija un Turcija parakstīja vienošanos arī par jūras jurisdikciju. Arī šī vienošanās ir izraisījusi bažas daudzviet, tostarp Grieķijā un Kiprā.
Šīs valstis kopā ar Ēģipti nosodījušas vienošanos, jo tas ir pretrunā ar starptautiskajām tiesībām. Eksperti lēš, ka Kipras piekrastē atrodas aptuveni 226 miljonus kubikmetrus lielas dabasgāzes iegulas. Turcija un Kipra iesaistījušās sacensībās par šo resursu ieguvi. Par spīti ES sankciju draudiem, Turcija uz Kipras ekonomisko zonu jau nosūtījusi urbšanas iekārtas izpētes darbu veikšanai. Turcija arī brīdinājusi, ka tā varētu izmantot militāru spēku, lai nepieļautu nekādus izpētes urbšanas darbus Kipras ūdeņos, kurus Ankara uzskata par savu kontinentālo šelfu. Turcija, kas kopš 1974. gada ir okupējusi Kipras ziemeļu daļu, nesen uz salu nosūtīja militāru dronu. Tādējādi Turcija brīdinājusi, ka tā bloķēs visas gāzes izpētes darbības, ko tā uzskata par nelikumīgām. Prezidents Erdogans skaidroja - parakstot līgumu, valsts spērusi likumīgu soli.
"Līdz ar vienošanās parakstīšanu mēs esam spēruši likumīgu soli, kas ir saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Tas tiek sperts pret Grieķijas un Kipras grieķu administrācijas pausto nostāju, kas iebilst Turcijas tiesībām par jūras jurisdikciju un ierobežo mūsu valsti Antaljas līcī," sacīja Erdogans.
Tikmēr Grieķija skaidro, ka daļa vienošanās nosaka Lībijas un Turcijas jūras robežu, neņemot vērā Grieķijai piederošo Krētas salu. Paužot neapmierinātību, Grieķija līguma parakstīšanas dēļ izraidīja Lībijas vēstnieku.
