Saskaņā ar Turcijas ārlietu ministra ziņoto, Krievijas kara lidmašīna ielidojusi Turcijas gaisa telpā svētdien. Tādējādi šis ir jau otrais divās dienās konstatētais gadījums, kad Krievija pārkāpusi Turcijas gaisa telpu.
Iepriekš Krievijas triecienlidmašīna Turcijas gaisa telpā "iemaldījās" sestdien, kad to pārtvēra divi Turcijas iznīcinātāji F-16.
Krievijas vēstnieks Turcijā pēc pirmā incidenta jau tika izsaukts uz Turcijas Ārlietu ministriju sniegt skaidrojumus. Tāpat Turcijas ārlietu ministrs notikušo pārrunāja ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu un galvenajiem sadarbības partneriem NATO.
Ankara apgalvo, ka saskaņā ar Kremļa pārstāvju sacīto, pirmais incidents sestdien noticis saistībā ar sliktajiem laika apstākļiem. Turklāt krievu lidmašīna Turcijas gaisa telpā ielidojusi vien uz dažām sekundēm.
Oficiālas Maskavas atbildes saistībā ar otro incidentu pagaidām nav.
Tikmēr ASV valsts sekretārs Džons Kerijs izteicis bažas par krievu lidmašīnu lidojumiem Turcijas gaisa telpa. Pēc Kerija sacītā, Turcijas gaisa spēki varēja notriekt Krievijas triecienlidmašīnu.
Kā ziņots, lai apspriestu incidentu, kad Krievijas iznīcinātājs pārkāpis alianses dalībvalsts Turcijas gaisa telpu pie Sīrijas robežas, sasaukta NATO ārkārtas sanāksme. NATO arī nosodījusi sestdien notikušo incidentu, bet Ankara jau iepriekš Krievijas uzlidojumu kampaņu Sīrijā bija nosaukusi par nepieņemamu.
Jau ziņots, ka Krievijas Domes augšpalāta - Federācijas Padome - pagājušajā trešdienā, 30.septembrī, deva atļauju Valsts prezidentam izmantot valsts bruņotos spēkus Sīrijā. Krievijas prezidenta administrācija skaidro, ka runa ir tikai un vienīgi par gaisa spēku izmantošanu, bet sauszemes spēki Sīrijas konfliktā nepiedalīšoties.
Taču Krievijas iesaistīšanos uzlidojumos asi kritizējuši gan ASV gan Eiropas Savienības valstu līderi. To neatbalsta arī Sīrijas kaimiņvalsts Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans.
Pēc cilvēktiesību datiem, Krievijas uzlidojumos pagājušajā nedēļā ir nogalināti desmitiem civiliedzīvotāju, turklāt tās izvēlētie triecienu rajoni atrodas Bašara al Asada pretinieku, nevis grupējuma “Islāma valsts” kontrolē. Tieši cīņu pret to pirms uzlidojumu sākšanas solīja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
