Pētniekam Adrianam Zencam tūkstošiem materiālu nosūtījis anonīms avots, kurš ielauzies oficiālajās Siņdzjanas datubāzēs. Materiāli ietver lielu daudzumu policijas fotogrāfiju un iekšējo dokumentu.
Pekina noliedz uiguru nometņu esamību, norādot, ka tās ir arodskolas, kuras cilvēki apmeklē brīvprātīgi un kuru mērķis ir izskaust reliģisko ekstrēmismu. Tomēr dokumenti liecina, ka cilvēku atrašanās tur nebūt nav brīvprātīga un Pekinas augstākie vadītāji, tostarp prezidents Sji Dzjiņpins, aicinājuši veikt stingras represijas pret uiguriem.
Pētnieka Zenca iegūtie materiāli tikuši publicēti laikā, kad ANO cilvēktiesību komisāre Mišela Bačeleta sākusi ilgi gaidīto un pretrunīgo vizīti Siņdzjanā.
Ķīna noliedz, ka pret uiguriem Siņdzjanā tiktu īstenots genocīds, un apgalvo, ka uiguri, kas ārzemēs liecina par apstākļiem Siņdzjanā, melo.
Reaģējot uz politiku, ko Pekina īsteno pret uiguriem, ASV noteikušas sankcijas Ķīnas politiķiem un uzņēmumiem.
KONTEKSTS:
Uiguri ir Ķīnas ziemeļrietumu reģiona Siņdzjanas pamatiedzīvotāji, tjurku tauta un galvenokārt musulmaņi. Jau gadiem komunistiskās Ķīnas valdība apsūdzēta par uiguru apspiešanu, taču Pekina savu rīcību pamatojusi ar terorisma draudu un separātisma novēršanu. Pēdējās desmitgadēs Siņdzjanā uz dzīvi apmetušies daudz etnisko ķīniešu no citiem Ķīnas reģioniem, un uiguri vairs nav Siņdzjanas iedzīvotāju vairākums.
Uzskatot, ka šī musulmaņu minoritāšu grupa ir potenciāls drauds valsts drošībai, Ķīnas valdība ir uzsākusi masveida cilvēku novērošanu, izsekošanu un pat ieslodzīšanu "pāraudzināšanas centros". Uiguriem ir aizliegts runāt savā valodā publiskās iestādēs, piekopt savas tradīcijas un svētkus, dot bērniem tādus musulmaņu vārdus kā Muhameds vai Medina un piekopt islāma ticību, tādēļ vīriešiem aizliegts audzēt garu bārdu, sievietēm nesāt hidžābu, lūgties, doties svētceļojumā vai veikt jebkuru citu reliģisku darbību.
