Labrīt

Dziesmusvētku apsveikums no koklētāju ansambļa Cantata

Labrīt

Dziesmusvētku apsveikums no Jēkabpils novada jauktā kora ''Putni''

Tramps draud ar ASV militārās klātbūtnes mazināšanu NATO dalībvalstīs

Tramps pirms NATO samita partneriem bargās vēstulēs pieprasa palielināt finansējumu aizsardzībai

ASV prezidents Donalds Tramps ir nosūtījis vēstules vairāku NATO dalībvalstu vadītājiem, aicinot palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2% iekšzemes kopprodukta (IKP). Gadījumā, ja šīs saistības netiks pildītas, Savienoto Valstu globālā militārā klātbūtne varētu mazināties. Pirms nākamajā nedēļā gaidāmā NATO samita daži politiķi un eksperti šādas vēstules jau nosaukuši par draudiem sabiedrotajiem.

Jau nākamajā nedēļā Briselē notiks kārtējais NATO līderu samits, kurā viens no centrālajiem jautājumiem būs transatlantiskā sadarbība dalībvalstu starpā un kopīgā cīņa pret mūsdienu drošības izaicinājumiem. Taču jau kādu laiku

sabiedroto starpā valda satraukums un neizpratne par to, ar kādu vēstījumu samitā varētu ierasties ASV prezidents Donalds Tramps, kurš iepriekš kritizējis vairākas NATO dalībvalstis,

īpaši Vāciju, par pārāk mazu finansējumu drošībai. Uz to Tramps norādīja vēl pagājušajā mēnesī pēc tikšanās ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu:

''Mani ir ļoti labas attiecības ar Angelu Merkeli, taču, runājot par NATO… Mēs maksājam 4,2%, viņa maksā 1% no iekšzemes kopprodukta, kas ir daudz mazāks par mūsējo. Jebkurš var teikt, ka mēs maksājam no 60 līdz 90 procentiem no NATO budžeta. Un mēs aizsargājam Eiropas valstis. Bet papildus tam viņi vēršas pret mums tirdzniecības jautājumā. Tā tas nevar turpināties. Tas nav godīgi pret mūsu nodokļu maksātājiem un mūsu cilvēkiem.''

Tagad kļuvis zināms, ka NATO samita priekšvakarā vairāku NATO valstu, tostarp Vācijas, Beļģijas, Norvēģijas un Kanādas – līderi ir saņēmuši Trampa vēstules, kurās visai stingri pieprasīts palielināt drošībai un aizsardzībai paredzēto finansējumu līdz NATO noteiktajiem 2%  no valstu iekšzemes kopprodukta, pretējā gadījumā rēķinoties ar ASV globālās militārās klātbūtnes mazināšanos.

Diplomātiskie avoti vēsta, ka ar 19. jūniju datētās vēstules lielākoties  ir ļoti līdzīgas, taču Vācijas kanclerei Angelai Merkelei adresētajā vēstulē valoda esot visstingrākā.

Lūk, citāts no šīs vēstules, kuras tekstu publiskojis izdevums „The New York Times”:

„Kā mēs apspriedām jūsu vizītes laikā aprīlī, Amerikas Savienotajās Valstīs pieaug neapmierinātība ar to, ka daži sabiedrotie nepilda savus solījumus un nepalielina izdevumus aizsardzībai. Vācijas ilgstošā izpratne par aizsardzību apdraud alianses drošību un attaisno citu sabiedroto nevēlēšanos pildīt savas finansiālās saistības, jo viņi redz jūs kā paraugu”.

Līdzīgu vēstuli saņēmusi arī Norvēģijas premjerministre Erna Solberga, kas Vašingtonā viesojās šī gada sākumā. Toreiz premjere uzsvēra, ka Norvēģijā izdevumi aizsardzībai uz vienu cilvēku ir otri lielākie aiz Savienotajām Valstīm. Arī saņemtajā vēstulē atzinīgi novērtēta Norvēģijas loma daudznacionālo spēku izvietošanā Lietuvā, kā arī tiek slavēta 350 amerikāņu karavīru uzņemšana Norvēģijā. Taču vienlaicīgi tiek norādīts, ka Norvēģija ir vienīgā NATO dalībvalsts, kurai ir robeža ar Krieviju un kurai nav skaidra plāna, kā palielināt aizsardzības finansējumu līdz prasītajiem 2% no IKP. Tāpat Donalds Tramps norādījis, ka izprot iekšpolitisko spiedienu pret šādu finansējuma palielinājumu, taču nākamās nedēļas samitā tomēr grib redzēt konkrētus plānus savu saistību izpildei.

Kā nedēļas nogalē norvēģu raidorganizācijai NRK norādījis bijušais valsts ārlietu ministrs Knuts Vollebeks, Tramps faktiski ir norādījis, cik ievainojama ir Norvēģija un cik tā ir atkarīga no ASV palīdzības. Vollebeks uzsver, ka Norvēģija to ļoti labi apzinās, taču ASV prezidenta teiktais liek aizdomāties par to, vai nepieciešamības gadījumā ASV nāktu Norvēģijai palīgā. Savukārt Norvēģijas pašreizējais aizsardzības ministrs Franks Bakke Jensens aicinājis par šo vēstuli īpaši nesatraukties, jo par spīti Trampa draudiem Norvēģija turpina virzīties pretī savu saistību izpildei. Lai sasniegtu 2% līmeni līdz 2024. gadam, pašreizējais aizsardzības finansējums ir jāpalielina aptuveni par 30%, un svarīgi esot saprast, ko tieši papildu līdzekļi garantēs. Pēc ministra vārdiem – lielāks finansējums ne vienmēr garantē labāku aizsardzību. Taču viens ir skaidrs – neatkarīgi no valdības, šādi jautājumi noteikti saskarsies ar vietējo politiķu pretestību.

Atceroties ASV prezidenta attieksmi pret G7 valstu grupas līderiem Kanādas samita laikā, atsevišķi eksperti jau pieļauj, ka, protestējot pret nepietiekamo finansējumu citās dalībvalstis, Tramps varētu aiziet arī no NATO samita Briselē. Taču Vollebeks kopīgi ar vēl 20 bijušajiem ārlietu ministriem, ieskaitot bijušo ASV valsts sekretāri Madlēnu Olbraitu, pašlaik strādājot pie vēstules, kas tiks nosūtīta pašam Trampam, gan arī ASV Kongresam. Pēc Vollebeka vārdiem, šajā sarežģītajā un nestabilajā situācijā, kurā pašlaik ir nonākusi pasaule, ir svarīgi gūt pārliecību, ka ASV saistības pret sabiedrotajiem nevienā brīdī netiek apšaubītas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti