Afganistānā jau 18 gadus norisinās asiņains karš, kas sākās pēc ASV vadīto koalīcijas spēku iebrukuma. Tā rezultātā gāza valstī pie varas esošo radikālo grupējumu ''Taliban''. Taču talibi nekur nepazuda, bet uzsāka partizānu karu pret Afganistānas valdības spēkiem un valstī izvietotajiem starptautiskās koalīcijas spēkiem.
Līdzšinējie mēģinājumi panākt mieru bija nesekmīgi. Tomēr ASV prezidents Donalds Tramps ir apņēmies izbeigt karu Afganistānā un izvest no turienes amerikāņu karaspēku. Viņa administrācija pērn sāka sarunas ar talibiem. Sarunas kritizēja Afganistānas valdība, kas tajās nebija iesaistīta. Taču par spīti tam sarunas turpinājās, un pagājušajā mēnesī ASV paziņoja, ka tās ir veiksmīgi noslēgušās.
Aizvadītajā sestdienā Kataras galvaspilsētā Dohā ASV miera sūtnis Afganistānā Zalmajs Halilzads un ''Taliban'' politiskais līderis Abduls Gani Baradars parakstīja ilgi gaidīto vienošanos. Tā paredz pakāpenisku ASV karaspēka izvešanu no Afganistānas un afgāņu iekšējo miera sarunu uzsākšanu.
Pirms vienošanās parakstīšanas Afganistānā spēkā bija daļējs pamiers, bet ''Taliban'' pirmdien paziņoja, ka atsāks uzbrukumus valdības spēkiem. Afganistānas Iekšlietu ministrija otrdien paziņoja, ka pēdējā diennaktī talibi ir sarīkojuši vismaz 33 uzbrukumus 16 valsts provincēs. To rezultātā nogalināti vismaz seši civiliedzīvotāji, bet 14 guvuši ievainojumus. Talibu atkāpšanās no pamiera var sarežģīt Afganistānas iekšējo miera sarunu sākšanu. Sarunām starp Afganistānas valdību un ''Taliban'' vajadzētu sākties 10. martā, taču nav skaidrs, vai tas notiks.
Dohā parakstītā vienošanās paredz, ka ''Taliban'' ir jāatbrīvo tūkstoš gūstekņu, bet Afganistānas valdībai no cietumiem jāizlaiž 5000 nemiernieku. Talibi ir paziņojuši, ka ieslodzīto apmaiņa ir galvenais priekšnoteikums miera sarunu sākšanai ar Afganistānas valdību. Turpretī Afganistānas prezidents Ašrafs Gani ir kategoriski noraidījis iespēju atbrīvot ieslodzītos talibus pirms sarunu sākuma.
“Mums nav obligāti jāatbrīvo 5000 ieslodzītie. Mēs to vairākkārt esam teikuši ASV miera sūtnim Zalmajam Halilzadam un citām amatpersonām. Tās ir Afganistānas tautas likumīgās tiesības uz pašnoteikšanos. Talibi šādu prasību ir izteikuši, tā var būt daļa no sarunām, bet tā nevar būt priekšnoteikums,” sacīja Gani.
ASV aizsardzības ministrs Marks Espers ir brīdinājis, ka Savienotās Valstis nevilcināsies lauzt vienošanos ar talibiem, ja tie atkāpsies no dotajām drošības garantijām un nepildīs solījumu uzsākt sarunas ar Afganistānas valdību.
KONTEKSTS:
Kopš iebrukuma Afganistānā pēc 2001. gada 11. septembra teroraktiem amerikāņi kaujās un atjaunošanas darbos Afganistānā ir iztērējuši vairāk nekā triljonu ASV dolāru. Ir nogalināti vairāk nekā 2000 ASV karavīru, kā arī desmitiem tūkstoši afgāņu karaspēka locekļu, „Taliban” kaujinieku un Afganistānas civiliedzīvotāju.
Vairāk nekā gadu ASV ved sarunas ar talibiem par vienošanos, kas ietvertu grafiku ASV un starptautisko spēku izvešanai no Afganistānas apmaiņā pret drošības garantijām no talibu puses. Līgumam būtu arī jānoved pie miera sarunām Afganistānas iekšienē.
2020. gada februārī ASV paziņoja, ka mēneša beigās gatavojas parakstīt šādu līgumu ar talibiem. Un 29. februārī tas tika izdarīts.
Iecerēts, ka drīz pēc līguma noslēgšanas sāksies Afganistānas iekšējās sarunas, kas balstīsies uz parakstīto līgumu, lai panāktu visaptverošu un pastāvīgu pamieru un Afganistānas turpmāko politisko virzienu. Tiek pieļauts, ka sarunas Afganistānas iekšienē sāksies 10. martā.
