Pretēji ASV-talibu līgumam afgāņu valdība nav gatava atbrīvot talibu ieslodzītos

Izsludinātais pamiers Afganistānā turpināsies, taču afgāņu valdība nav gatava atbrīvot talibu ieslodzītos. Par to ir paziņojis Afganistānas prezidents Ašrafs Gani vien dienu pēc tam, kad Amerikas Savienotās Valstis un grupējums “Taleban” parakstīja vienošanos par tuvināšanos Afganistānas konflikta izbeigšanai. Turpmākās Afganistānas miera sarunas var apgrūtināt arī līdz galam neskaidrā lieta par prezidenta vēlēšanu iznākumu.

ĪSUMĀ:

  • ASV un afgāņu grupējums “Taleban” parakstīja vienošanos par tuvināšanos konflikta izbeigšanai.
  • Gani atzinīgi novērtēja vienošanos un pauda - pamiers turpināsies ar mērķi nonākt arī pie pilnas uguns pārtraukšanas.
  • Taču Gani iestājas pret ASV solīto, ka afgāņu valdība atbrīvos piecus tūkstošus cietumnieku.
  • Tas līgumā paredzēts apmaiņā pret to, ka talibiem atbrīvot tūkstoti gūstekņu.
  • Gani: šādas darbības nav ASV kompetencē.
  • Miera sarunas var apgrūtināt neskaidrā lieta par prezidenta vēlēšanu iznākumu.
  • Vēlēšanas bija septembrī, bet to rezultāti paziņoti vien nesen. Saskaņā ar tiem uzvarēja Gani.

Uģis Lībietis

    Vienošanos starp afgāņu grupējumu “Taleban” un Amerikas Savienotajām Valstīm sestdien, 29.februārī, Kataras galvaspilsētā Dohā parakstīja ASV īpašais sūtnis Zalmajs Halilzads un talibu politiskais līderis Mulla Abdulgani Baradars, klātesot arī ASV Valsts sekretāram Maikam Pompeo. Vienošanās paredz, ka ASV ir apņēmusies 135 dienu laikā samazināt savus spēkus Afganistānā no 13 tūkstošiem līdz 8600 cilvēkiem, bet gadījumā, ja talibi pilda visas savas saistības, sabiedroto spēki no Afganistānas pilnībā tiktu izvesti 14 mēnešu laikā.

    Pirms šīs vienošanās noslēgšanas talibi bija devuši rīkojumu saviem kaujiniekiem atturēties no vardarbības pret civiliedzīvotājiem, kā arī afgāņu un Rietumu spēkiem.

    Svētdien, 1.martā, Afganistānas prezidents Ašrafs Gani paziņoja, ka jau septiņas dienas ilgušais daļējais pamiers turpināsies ar mērķi nonākt arī pie pilnas uguns pārtraukšanas. Gani atzinīgi novērtēja parakstīto vienošanos, piebilstot, ka afgāņiem ir politiskā griba un spējas panākt mieru sabiedrības noturības, ekonomikas dinamikas un valsts spēju dēļ.

    Taču Afganistānas prezidents iestājies pret talibu un amerikāņu līgumā iekļauto punktu, kas aicina talibiem atbrīvot aptuveni tūkstoti gūstekņu apmaiņā pret afgāņu valdības pienākumu atbrīvot piecus tūkstošus cietumnieku. Tiek norādīts, ka Afganistānas valdība nepiedalījās ne Dohas sarunās, ne arī ir viena no šī dokumenta parakstītājām,

    tāpēc nav skaidrs, kā ASV varētu izpildīt savu solījumu par talibu kaujinieku atbrīvošanu.

    Gani uzsvēra, ka šādas darbības nav ASV, bet gan afgāņu valdības kompetencē. Pēc Afganistānas prezidenta vārdiem, prasība par cietumnieku apmaiņu varētu būt iekļauta Afganistānas iekšējās sarunās par ilgstošu mieru, taču tā nevar būt priekšnoteikums šādu sarunu rīkošanai.

    Grupējums “Taleban” līdz šim bija atteicies iesaistīties sarunās ar Ašrafa Gani valdību, nosaucot to par amerikāņu marionešu režīmu.

    Kā ziņo aģentūra “Reuters”, pēc vienošanās parakstīšanas Dohā talibu līderi jau esot tikušies ar Krievijas, Indonēzijas, Turcijas un Norvēģijas diplomātiem, kuri ir pauduši savu uzticību Afganistānas atjaunošanas un attīstības centieniem.

    Taču runājot par gaidāmajām Afganistānas iekšējām sarunām, kas varētu sākties jau nedaudz vairāk nekā pēc nedēļas, jānorāda uz kādu kavējošu faktoru. Proti, pēc vairākkārtējas atlikšanas vien pirms nepilnām divām nedēļām tika paziņoti pagājušā gada septembrī notikušo Afganistānas prezidenta vēlēšanu rezultāti. Tie liecina, ka vēlēšanās ar nedaudz vairāk nekā 50% balsu uzvarējis ir Ašrafs Gani, bet viņa sīvākais konkurents Abdulla Abdulla saņēmis gandrīz 40% balsu.

    Abdulla neatzīst šos rezultātus, apsūdz Gani rezultātu viltošanā un ir gatavs izveidot Afganistānā paralēlu administrāciju.

    Izveidojoties šādai situācijai, jebkādas turpmākas miera sarunas tiktu ievērojami apgrūtinātas.

    KONTEKSTS:

    Kopš iebrukuma Afganistānā pēc 2001. gada 11. septembra teroraktiem amerikāņi kaujās un atjaunošanas darbos Afganistānā ir iztērējuši vairāk nekā triljonu ASV dolāru. Ir nogalināti vairāk nekā 2000 ASV karavīru, kā arī desmitiem tūkstoši afgāņu karaspēka locekļu, „Taliban” kaujinieku un Afganistānas civiliedzīvotāju.

    Vairāk nekā gadu ASV ved sarunas ar talibiem par vienošanos, kas ietvertu grafiku ASV un starptautisko spēku izvešanai no Afganistānas apmaiņā pret drošības garantijām no talibu puses. Līgumam būtu arī jānoved pie miera sarunām Afganistānas iekšienē.

    2020. gada februārī ASV paziņoja, ka mēneša beigās gatavojas parakstīt šādu līgumu ar talibiem. Un 29.februārī tas tika izdarīts.

    Iecerēts, ka drīz pēc līguma noslēgšanas sāksies Afganistānas iekšējās sarunas, kas balstīsies uz parakstīto līgumu, lai panāktu visaptverošu un pastāvīgu pamieru un Afganistānas turpmāko politisko virzienu. Tiek pieļauts, ka sarunas Afganistānas iekšienē sāksies 10. martā. 

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti