Taivāna gatava aizstāvēties pret Ķīnas mēģinājumiem iegūt kontroli pār salu

Pēdējās nedēļās pieaug spriedze starp Taivānu un Ķīnu. Ķīnas militārās lidmašīnas regulāri pārkāpj Taivānas gaisa telpu, bet salas tuvumā norisinās Ķīnas bruņoto spēku mācības. Pekina neslēpj, ka vēlas iegūt kontroli pār nelielo salu, ko tā uzskata par savu teritoriju.

Savukārt politiķi Taibejā paziņojuši, ka Taivāna ir gatava sevi aizstāvēt. Analītiķi norāda, ka starptautiskās sabiedrības interesēs ir nepieļaut iespējamo karu starp Ķīnu un Taivānu.

Saspīlējums sasniedzis augstāko līmeni 40 gadu laikā

Taivāna gadu desmitiem dzīvo Ķīnas militāro draudu ēnā, taču pēdējā laikā Pekina izrāda arvien lielāku agresiju pret nelielo kaimiņu. Oktobra sākumā vairākas dienas pēc kārtas Taivānas pretgaisa aizsardzības zonā ielidoja desmitiem Ķīnas militāro lidmašīnu.

Latvijas Radio korespondents Uldis Ķezberis par Taivānas un Ķīnas konfliktu

Taivānas aizsardzības ministrs paziņoja, ka saspīlējums starp Taivānu un Ķīnu ir sasniedzis augstāko līmeni pēdējo 40 gadu laikā. Viņš arī izteica prognozi, ka 2025. gadā Ķīnas militārās spējas sasniegšot tādu līmeni, lai mēģinātu uzbrukt Taivānai.

Trauksmes zvanus zvana arī Taivānas ārlietu ministrs Džozefs Vu: „Mēs esam ļoti noraizējušies, ka Ķīna kādā brīdī sāks karu pret Taivānu, lai gan pašlaik šādi draudi nešķiet reāli. Tomēr var būt nosacījumi, pie kuriem Ķīna varētu izmantot spēku pret Taivānu,” Vu sacīja intervijā Austrālijas televīzijas kanālam „ABC News”.

Ķīna apņēmusies atgūt Taivānu līdz 2049. gadam

Pēc tam, kad 1949. gadā Ķīnas pilsoņu karā uzvarēja komunisti, nacionālistu līderi aizbēga uz Taivānu un nodibināja tur Ķīnas Republiku. Taivāna faktiski ir neatkarīga valsts, lai gan to ir atzinušas tikai dažas citas valstis.

Savukārt kontinentālā Ķīna Taivānu uzskata par separātisku provinci, ko Pekina vēlas iegūt savā kontrolē, neizslēdzot iespēju izmantot arī militārus līdzekļus.

Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins ir paziņojis, ka Taivānas pievienošana Ķīnai ir jāīsteno līdz 2049. gadam, kad apritēs simts gadi kopš komunistu nākšanas pie varas Ķīnā.

„Neviens nedrīkst novērtēt par zemu Ķīnas tautas stingro apņēmību, gribu un spēju aizsargāt valsts suverenitāti un teritoriālo nedalāmību. Vēsturiskais uzdevums – pilnīga dzimtenes atkalapvienošana –, ir jāizpilda un tas noteikti tiks izpildīts,” sacīja Sji Dzjiņpins.

Ierobežo tūristu plūsmu

Ķīna izmanto ne tikai militārus līdzekļus, lai izdarītu spiedienu uz Taivānu.

Taibeja apgalvo, ka Taivānas valdības iestādes gandrīz ik dienu piedzīvo kiberuzbrukumus no Ķīnas.

Pekina ierobežo ķīniešu tūristu plūsmu uz Taivānu. Tā rezultātā Ķīnas tūristu skaits no 4 miljoniem 2015. gadā samazinājās līdz 2,7 miljoniem 2019. gadā.

Ķīnas valdība arī pieprasa valstī strādājošajām ārvalstu kompānijām savās interneta vietnēs atzīmēt Taivānu kā Ķīnas provinci, pretējā gadījumā piedraudot bloķēt uzņēmumu darbību valstī.

Taivānas iedzīvotāji draudus uztver mierīgi

Taivānas prezidente Cai Inveņa paziņojusi, ka salas iedzīvotāji ir gatavi aizstāvēt savas demokrātiskās vērtības pret Ķīnas agresiju.

Domnīcas „Global Taiwan Institute” vecākais līdzstrādnieks Maikls Kols stāsta, ka Taivānas iedzīvotāji Ķīnas draudus uztverot mierīgi.

„Taivānieši ir ļoti pragmatiski un iekšēji nosvērti. Neraugoties uz pēdējās nedēļās pieredzētajiem draudiem, viņi ir diezgan pārliecināti, ka Pekina nav gatava spert šo vienu papildu soli un izmantot spēku pret Taivānu,” Kols sacīja intervijā televīzijas kanālam CNN.

Eksperts norāda, ka ir grūti prognozēt Ķīnas turpmāko rīcību, tomēr valdošais viedoklis ir tāds, ka Pekina beigu beigās rīkosies racionāli, izvērtējot potenciālos riskus un ieguvumus no radikālas rīcības Taivānā.

ASV sola palīdzēt Taivānai

Kols uzskata, ka starptautiskajai sabiedrībai ir jādara viss, lai nepieļautu Ķīnas militāro avantūru Taivānā.

„Ir ļoti būtiski nodrošināties pret iespēju, ka Ķīna varētu nolemt spert šo vienu papildu soli. Taivānai ir jāizpilda savs mājasdarbs, iegādājoties modernas ieroču sistēmas, bet citām valstīm ir jāapsola, ka tās ir gatavas rīkoties ne tikai militāri, bet arī politiski un ekonomiski, lai vajadzības gadījumā atbildētu uz Ķīnas uzbrukumu Taivānai. Tam vajadzētu sekmēt atturēšanu un samazināt iespēju, ka Ķīna nolems uzbrukt Taivānai,” norāda Kols.

Amerikas Savienotās Valstis aicinājušas Ķīnu izbeigt rīcību, kas var apdraudēt mieru un stabilitāti Taivānas jūras šaurumā.

Vašingtonai nav oficiālas diplomātiskās attiecības ar Taibeju, tomēr ASV spēkā ir likums, kas uzdod palīdzēt Taivānai aizsargāt sevi. Taivāna no ASV pēdējos gados ir iegādājusies modernu bruņojumu vairāku miljardu dolāru vērtībā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt