Šveicieši svētdien lemj par tā dēvēto „pašnoteikšanās iniciatīvu”. Tā paredz Šveices likumu likšanu pirmajā vietā iepretim starptautiskajiem likumiem un līgumiem. To atbalsta nacionālistiski noskaņotā Šveices Tautas partija, paužot, ka jauna kārtība aizsargās Šveices tiešās demokrātijas sistēmu un pieliks punktu pieaugošai starptautisko organizāciju ietekmei uz Šveices likumiem. Bet kritiķi iniciatīvu nosaukuši par „bīstamu eksperimentu”; valdība brīdina, ka tā apdraud Šveices stabilitāti un uzticamību kā starptautiskajam partneriem.
Otrs šodien lemjamais jautājums ir - vai atļaut apdrošināšanas uzņēmumiem algot detektīvus, lai izspiegotu personas, kuras tur aizdomās par krāpšanos ar pabalstiem
Trešais referendums ir par govju un kazu ragiem. Proti, vai subsidēt lauksaimniekus, kuri mājlopiem nenogriež ragus, bet tiem ļauj izaugt. Dati liecina, ka ragi ir tikai ceturtajai daļai Šveices govju, kas ir valsts nacionālais simbols. Pārējām tie ir nogriezti vai neaug ģenētiski.
Lauksaimnieki bezragu govis izvēlas drošības apsvērumu un izmaksu dēļ, jo govīm ar ragiem nepieciešamas plašākas telpas, tās prasa intensīvāku aprūpi. Iniciatīvas autors, kāds 66 gadus vecs fermeris, iestājas pret šo praksi, uzsver cieņu pret dzīvniekiem, sakot, ka ragiem ir nozīme dzīvnieka metabolisma procesā, higiēnā un komunikācijā ar citiem dzīvniekiem. Viņš rosina 190 Šveices franku jeb aptuveni 170 eiro ikgadēju subsīdiju lauksaimniekiem par katru mājlopu, kuram ragi atstāti.
