Šveici bieži rīko referendumus par valstij aktuālām lietām, un šā iznākums var radīt daudz jautājumu.
“Jā Šveices likumiem, nē ārzemju tiesnešiem!” tā norāda referenduma iniciatori, labējie eiroskeptiķi, pamatojot iniciatīvu rīkot referendumu, kuram ir gatavojušies ļoti rūpīgi un ilgi, jau vairākus gadus, par spīti tam, ka valdība norāda – starptautiskie līgumi un likumi Šveici daudzējādā ziņā sargā un ir valsts interesēs.
Ja tautas nobalsošanā, kas Šveicē notiks 25.novembrī, atbalstīs pašas Šveices lielāku likuma pārspēku, tad tas nozīmē, ka turpmāk valstij par ikvienas starptautiskas vienošanās vai līguma stāšanās spēkā būs jārīko referendums.
Līgumu valstij būs arī īpaši divpusēji jāizdiskutē ar iesaistītājām valstīm, un, ja kas neizdosies Šveice saskaņā ar iespējamajiem jaunajiem punktiem konstitūcijā būs spiesta no šīs vienošanās izstāties.
Šveice šobrīd bauda brīvā tirgus iespējas ar Eiropas Savienību, notiek brīva cilvēku kustība un darbojas abpusēji izdevīgi tirdzniecības nosacījumi. Bet, ja referendums izdosies, to varētu nākties pārskatīt.
Šobrīd vismaz 30% no visiem Šveices likumiem nosaka Eiropas Savienības nosacījumu kopā. Drīzumā gaidāmajā referendumā balsojums varētu panākt arī to, ka Šveicei aiziet no Eiropas Cilvēktiesību konvencijas.
Tomēr jaunākās aptaujas vēsta, ka, visticamāk, šāda rezultāta nebūs, jo vairums balsstiesīgo Šveices galēji labējo priekšlikumu neatbalsta.
Eksperti saka, ka Šveices eiroskeptiķi šīs idejas ir smēlušies no „Brexit” procesiem Lielbritānijā, nolemjot, ka līdzīgā kārtā valstij būtu vajadzīga lielāka teikšana vispirms tikai un vienīgi par saviem likumiem.
Taču kā Šveicē ierasts, tajā pašā dienā notiks vēl cits balsojums par pilnīgi citu tēmu, proti, vai izmaksāt subsīdijas zemniekiem, kuri tur ragu lopus – kazas, govis. Un vēl viens balsojums būs, vai vērsties pret tiem un kā to izdarīt, kuri krāpnieciski izmanto sociālo apdrošināšanu.
