Platības ziņā pasaules lielākā valsts – Krievija – vēlas būt vēl lielāka un iesniegusi jaunu prasību Apvienotajām Nācijām atzīt tās teritoriālās pretenzijas uz 1,2 miljoniem kvadrātkilometru Arktiskā šelfa.
Cilvēka dzīvei nemīlīgā Arktiskā cepure slēpj milzīgas naftas un gāzes bagātības, tātad arī ekonomisko un politisko ietekmi rītdienas pasaulē. Krievijas jaunajā jūras doktrīnā kontrolei pār Arktisko šelfu atvēlēta īpaši svarīga vieta. Ambīcijas stiprināt savu klātbūtni pasaules jūrās un okeānā Krievija nepārprotami demonstrēja arī nesenajā Jūras spēku dienā.
„Ir divi iemesli pieņemt jauno doktrīnu – izmaiņas starptautiskajā stāvoklī pasaulē un mūsu valsts kā jūras spēku lielvaras nostiprināšanās. Divi galvenie virzieni ir Antarktīda un Arktika,” Krievijas centienus apliecināja Krievijas vicepremjers Dmitrijs Rogozins.
Krievija jau 2001.gadā centās saņemt ANO apstiprinājumu savām teritoriālajām pretenzijām pār plašu Arktiskā šelfa daļu. Taču cieta neveiksmi nepietiekamas motivācijas un pierādījumu bāzes dēļ. Jaunajā pieteikumā, kā apgalvo Krievijas Ārlietu ministrija, ir apkopoti plaši un pamatīgi jaunāko zinātnes pētījumu dati.
Iepriekšējos gados Krievija apzīmējusi savas prasības arī simboliski, nostiprinot Federācijas trikoloru un rīkojot arktiskās ekspedīcijas. Savukārt šogad tā sarīkoja militāros mācību manevrus Arktikā, uzskatāmi demonstrējot, ka šo cīņu par ietekmi uztver ļoti nopietni. Mācībās piedalījās 38 tūkstoši karavīru, 50 kuģu, zemūdenes un vairāk nekā simt lidmašīnu.
Krievijas arktiskajām ambīcijām enerģiski pretojas Norvēģija, Dānija, Kanāda un ASV. Šīs valstis pašas ir izvirzījušas savas pretenzijas. Īpaši ambicioza savās prasībās ir Dānija, kuras jurisdikcijā ir arī arktiskā Grenlande. Karaliste izvirzījusi pretenzijas uz gandrīz 900 tūkstošiem kvadrātkilometru artisko apgabalu - tikai par trešdaļu mazāk nekā prasa Krievija. Un dāņu pieprasītās teritorijas ir divdesmit reižu lielākas, nekā pašas Dānijas Karalistes teritorija.
„Tas ir tik svarīgi Dānijai tādēļ, ka tas palīdzēs padarīt Dānijas Karalisti lielāku un tās balsi pasaulē – skaļāku. Mēs nekādā gadījumā neizejam ārpus tā, ko apstiprina tehniskie vai zinātnes dati; un es nesatrauktos par to, ka kādas valstis to varētu uzskatīt par agresijas aktu,” sacīja Dānijas ārlietu ministrs Martins Lidegords.
Dāņi arī bija pirmie, kas oficiāli izvirzīja tiešas pretenzijas uz pašu Ziemeļpolu. Tas neapmierināja pārējos arktiskos sāncenšus. Kanādas politiķi paziņoja, ka pieprasīs Ziemeļpolu sev, lai gan kanādiešu zinātnieki to nebija pat dokumentējuši. Turklāt Kanāda arī paziņojusi, ka Arktika ir fundamentāli svarīga šīs lielvalsts nacionālajai identitātei.
Ledāju kušana pavēra plašas izdevības izpētei un ieguvei Arktikā, taču tā var izrādīties signālraķete karstai un potenciāli bīstamai sacensībai starp pasaules lielvarām, tostarp ASV un Krieviju.
