„Mēs ar Ukrainu jau šobrīd izrādām gan spēcīgu politisku, gan praktisku sadarbību,” tā pirms šodien gaidāmas NATO valstu ministru sanāksmes žurnālistiem Briselē norādīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Viņš sacīja, ka pagaidām nevar spekulēt, kādi būs ministru lēmumi un vai bez jau esošā NATO pievienos vēl kādas jaunas aktivitātes Ukrainas atbalstam, jo par to jautājumu ir daudz un arī Ukrainas prezidents Petro Porošenko ir aicinājis NATO nosūtīt savus kuģus uz Kerčas šaurumu, kur noticis konflikts ar Krieviju. NATO pagaidām uz šo lūgumu nav atsaukusies, taču NATO ģenerālsekretārs žurnālistiem sacīja, ka jau tagad alianse dara daudz, lai Ukrainu visādos veidos atbalstītu.
„Kopš Krievija nelegāli anektēja Krimu, mēs palīdzam Ukrainai stiprināt tās bruņotos spēkus, komandstruktūras, cīņu pret kiberuzbrukumiem un hibrīda uzbrukumiem. NATO dalībvalstis arī divpusēji palīdz ar mācībām un ekipējumu. Līdz ar to NATO jau tagad ļoti praktiski palīdz Ukrainai. NATO ir arī palielinājusi tās klātbūtni Melnās jūras reģionā ar lielāku floti un ilgāku uzturēšanās laiku. Mēs cieši uzraugām notiekošo Ukrainā, mēs esam palielinājuši savu klātbūtni, un turpinām Krievijai pieprasīt atbrīvot jūrniekus, kuģus un respektēt Ukrainas tiesības cauri Kerčas šaurumam iekļūt Azovas jūrā,” teica Stoltenbergs.
Krievijas aizturētie vairāk nekā divdesmit ukraiņu jūrnieki joprojām atrodas Maskavas cietumā. Kopš incidenta Kerčā Ukrainas reģionos, kas robežojas ar Krieviju, ir izsludināts karastāvoklis. Šajā laikā Ukrainā aizliegts ieceļot Krievijas pilsoņiem vīriešiem vecumā no 16 līdz 60 gadiem, lai nedotu Maskavai iespējas situācijas tālākai destabilizēšanai. Pirmdien, 3. decembrī, Ukrainas prezidents Petro Porošenko izsludināja daļēju rezervistu mobilizāciju, norādot, ka nepieciešams nostiprināt valsts aizsardzību, lai vērstos pret Krievijas iebrukuma draudiem. Tiesa, Kremlis, reaģējot uz Porošenko paziņojumu, to nosaucis par "absurdu".
Vēl bez šī incidenta Ukrainā NATO valstu ārlietu ministri plāno arī pārrunāt apdraudēto savulaik starp ASV prezidentu Ronaldu Reiganu un PSRS līderi Mihailu Gornačovu noslēgto līgumu par tuvā un vidējā darbības rādiusa raķešu iznīcināšanu, kas pēc ilgajiem bruņošanās sacensības gadiem atļāva uzelpot pasaulei, taču tagad NATO rīcībā ir informācija, ka Krievija Kaļiņingradā ir izvietojusi tieši šādas darbības rādiusa raķetes, kas ir spējīgas nest kodolgalviņas un sasniegt Eiropu. Ja Krievija šos ieročus nenovāks, ASV draud no līguma izstāties, kas ir satraucoši visai aliansei.
NATO ministru sanāksmes laikā Briselē ir paredzēta īpaša tikšanās ar Ukrainas un Gruzijas ārlietu ministriem, lai izrunātu aktuālāko reģionā.
Latviju sanāksmē pārstāvēs ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Ministrs intervijā "Latvijas Radio" teica, ka alianses valstu aizsardzībā NATO var pieņemt radikālus pasākumus. Taču Ukraina nav NATO valsts un tādēļ aliansei jāturpina esošie pasākumi Krievijas agresijas atturēšanai. "Daudz efektīvāka ir Eiropas Savienības diplomātijas un sankciju politika," teica Rinkēvičs.
