Sadaļas Sadaļas

Panorāma

1000 vakcinēto katru dienu

Panorāma

Panorāma

NATO karaspēku no Afganistānas vēl neizvedīs

Stoltenbergs liek noprast: NATO spēkus no Afganistānas vēl neizvedīs

Šonedēļ tiekas visu NATO dalībvalstu aizsardzības ministri, un viņu uzmanības centrā būs Afganistāna un jautājums, vai atstāt tajā NATO karaspēku vai izvest. Pirmdien, 15. februārī, runājot ar žurnālistiem, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs lika saprast, ka NATO dalībvalstu karaspēks paliks, kamēr “Taliban” kaujinieki izpildīs savus solījumus.   

Pirms dažiem gadiem Afganistānā bija 130 000 karavīru no NATO dalībvalstīm, bet tagad vairs tikai 10 000, un no tiem 2500 ir amerikāņi.

Pārsvarā NATO karavīri nodarbojas ar Afganistānas armijas atbalstīšanu un drošības spēku apmācību, nevis iesaistās karadarbībā. ASV bijušā prezidenta Donalda Trampa pagājušajā gadā noslēgtā vienošanās ar “Taliban” paredz, ka visi ārvalstu karavīri, ieskaitot amerikāņus, no Afganistānas aizies līdz 1. maijam.

Pirmdien, runājot ar žurnālistiem, NATO ģenerālsekretārs paziņoja, ka “Taliban” kaujiniekiem Afganistānā ir jādara vairāk, lai izpildītu šī miera līguma nosacījumus ar ASV, kas tad ļautu NATO izvest karaspēku līdz maijam.

“Taliban” jāpārtrauc gan uzbrukumi, kas atsākušies par spīti aukstajam laikam, gan jāsarauj kontakti ar teroristiem.   

“Mums jāatrod pareizais līdzsvars, lai mēs nepaliktu ilgāk nekā nepieciešams, bet tajā pašā laikā mēs neaizietu pārāk agri. Tāpēc ka mums nevajadzētu nonākt situācijā, kad Afganistāna atkal kļūst par platformu, par drošu patvērumu starptautiskajiem teroristiem, kas faktiski arī bija iemesls, kāpēc mēs tur iegājām,” sacīja Stoltenbergs.

Trešdien un ceturtdien, 17. un 18. februārī, kad NATO dalībvalstu aizsardzības ministri tiekas videokonferencē, par Afganistānu tiks runāts. Daudzi baidās, ka teju 20 gadu ilgās ārvalstu klātbūtnes panāktais izmaiņas Afganistānā ātri izgaisīs, apdraudot sasniegto gan sieviešu tiesību, gan demokrātijas jomā.

Daži politiķi uzskata, ka visa karaspēka izvešana var izraisīt pilsoņu karu Afganistānā.  

NATO plāno šogad samitu Briselē, uz kuru tiek gaidīts arī jaunais ASV prezidents Džo Baidens.

KONTEKSTS:

Laikā no 1996. līdz 2001.gadam, kad “Taliban” bija pie varas Afganistānā, valstī bija spēkā šariata likumi, kas, piemēram, aizliedza sievietēm iegūt izglītību, strādāt un iesaistīties politikā. Savukārt zādzībās apsūdzētos sodīja, nocērtot roku.

Talibu režīmu gāza 2001. gadā, kad Afganistānā iebruka ASV vadītā starptautiskā koalīcija. Kopš tā laika “Taliban” regulāri veic uzbrukumus afgāņu un ārvalstu karavīriem, bet visvairāk šajā karā ir cietuši civiliedzīvotāji.

Neraugoties uz to, ka notiek miera sarunas, Afganistānā ir pieaugusi vardarbība.

Kopš iebrukuma Afganistānā pēc 2001. gada 11. septembra teroraktiem amerikāņi kaujās un atjaunošanas darbos Afganistānā ir iztērējuši vairāk nekā triljonu ASV dolāru. Ir nogalināti vairāk nekā 2000 ASV karavīru, kā arī desmitiem tūkstoši afgāņu karaspēka locekļu, „Taliban” kaujinieku un Afganistānas civiliedzīvotāju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt