Pirms divām nedēļām, tiekoties sanāksmē Briselē, NATO valstu aizsardzības ministri vienojās uz Turcijas krastiem nosūtīt kuģus, kas patrulētu un uzraudzītu situāciju vietā, kura līdz šim bijis viens no aktīvākajiem bēgļu tranzīta ceļiem no Turcijas uz Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti Grieķiju.
Savukārt Turcija ir NATO dalībvalsts, un sarunās ar alianses partnerēm panākta vienošanās, ka tos izglābtos un pārtvertos bēgļus, kuri no Turcijas vēlētos iekļūt Grieķijā, NATO patruļkuģi vestu atpakaļ uz Turcijas krastiem.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs gan uzsvēra, ka NATO cilvēku uzdevums nav kļūt par krasta apsardzes policistiem, bet gan informēt atbildīgās organizācijas un puses. „Mūsu kuģi dalīsies ar informāciju, lai palīdzēt NATO dalībvalstīm Grieķijai un Turcijai, kā arī Eiropas Savienības robežapsardzības aģentūrai „Frontex”,” saka Stoltenbergs.
Tomēr saskaņā ar starptautiskajiem nosacījumiem gadījumos, kad NATO redz kuģi ar bēgļiem, kas ir bīstamā situācijā vai jau grimst, alianses jūrniekiem ir pienākums palīdzēt. NATO līderis arī norādīja, ka Egejas jūrā patlaban patrulē pieci NATO kuģi, taču alianse varētu nosūtīt vēl kādu.
NATO lidmašīnas arī uzraugot Turcijas un Sīrijas robežu, pie kuras pēc intensīvās Krievijas un prezidenta Bašara al Asada spēku bombardēšanas Alepo pilsētā un tās apkaimē pulcējies liels skaits bēgļu. Turcija, kā vēstīts iepriekš, robežas arvien neatver.
Taču līdz ar NATO misiju Egejas jūrā, ko realitātē veic Turcijas kuģi, bažas augušas Grieķijā, kas, no vienas puses, var būt pateicīga par atbalstu, bet, no otras puses, sākusi uztraukties par faktu, ka Turcija šādi ietiecas teritorijā, ko vienmēr gribējusi. Grieķi bažījas, ka šādi - uz NATO patruļu rēķina - Turcijas valdība paplašina valsts ietekmi tuvāk grieķu teritorijai. Starp abām valstīm jau ilgstoši bijuši arī strīdi par Grieķijai piederošajām salām Egejas jūrā. Vairāki Grieķijas politiķi izteikušies, ka Turcijas militārās lidmašīnas veikušas neatļautus lidojumus Grieķijas teritorijā.
Savukārt Stoltenbergs izcēlis, ka tieši šāda sadarbība varētu uzlabot attiecības Grieķijas un Turcijas starpā, kā arī visas alianses un ES līmenī, norādot, ka par šīm operācijām ir vienojušās visas 28 NATO dalībvalstis un tas nav Briseles vai tikai dažu valstu izdomājums.
Migrācija un bēgļu krīze ir viena no jomām, kurā NATO un ES patlaban izvērš arvien aktīvāku praktisku sadarbību, par kuras trūkumu abām ietekmīgajām organizācijām iepriekš ne vienu reizi vien ir pārmests.
Tiekoties ar EP deputātiem Briselē, NATO ģenerālsekretārs arī pieminēja alianses attiecības ar Krieviju, kurās pēc agresijas Ukrainā joprojām nav progresa, un norādīja, ka aliansei ir dziļas bažas par Krievijas aktivitātēm Sīrijā, kā arī uzsvēra, ka NATO veido stipru Krievijas atturēšanas politiku savās austrumu valstīs, radot astoņas jaunas NATO bāzes.
