Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Suitos apgūst kokles spēli

Pagājuši 25 gadi kopš Srebrenicas slaktiņa

Srebreņicas slaktiņam - 25

Bosnijas musulmaņi šodien piemin 25. gadadienu kopš Srebreņicas slaktiņa. 1995. gadā serbu spēki dažu dienu laikā nogalināja aptuveni 8 tūkstošus musulmaņu vīriešu un zēnu. Sagaidāms, ka šīgada piemiņas pasākumi būs skaitliski mazāk apmeklēti koronavīrusa radīto ierobežojumu dēļ.

Srebreņicas slaktiņam - 25Uģis Lībietis

Pēc bijušās Dienvidslāvijas sabrukuma un Bosnijas un Hercogovinas neatkarības pasludināšanas 1992. gadā šīs jaunās valsts neatkarību bija atzinušas gan Eiropas valstu valdības, gan arī ASV. Taču neatkarības referendumu boikotēja Bosnijas serbi, kuru spēki ar Serbijas valdības atbalstu sāka uzbrukumus jaunajai valstij. Tā dēvētās “Lielākās Serbijas” politikas ietvaros notika aktīva vēršanās pret vietējiem musulmaņiem, kas faktiski ir uzskatāma par etnisko tīrīšanu. 1992. gadā Srebreņicas pilsētu uz maiņām kontrolēja gan Bosnijas serbi, gan Bosnijas un Hercogovinas armija, taču 1993. gada aprīlī ANO Drošības padome šo anklāvu pasludināja par drošu zonu, kurā nenotiek nekādas sadursmes un kurā situāciju uzrauga neliels, viegli bruņots ANO miera uzturētāju kontingents no Nīderlandes.

1995. gada 11. jūlijā Bosnijas serbu karaspēka vienības ieņēma Srebreņicas pilsētu Bosnijā un Hercogovinā. Lai arī toreiz vietējiem iedzīvotājiem tika apgalvots, ka visi, kuri vēlas, varēs pilsētu pamest un satraukumam nav pamata, desmit dienu laikā tika nogalināti aptuveni 8 tūkstoši musulmaņu vīriešu un zēnu. ANO miera uzturētāji bija informēti par notiekošo, taču nekādi izlēmīgi soļi netika sperti. Tieši pretēji – ANO bāzē patvērumu guvušie aptuveni pieci tūkstoši musulmaņu tika nodoti serbiem. Šī joprojām tiek uzskatīta par apjomīgāko masu slepkavību Eiropā kopš Otrā pasaules kara beigām. Nogalinātie tika apglabāti masu kapos, kuri tiek no jauna atrasti vēl šodien.

2002. gadā īpašā ziņojumā par nespēju novērst Srebreņicas slaktiņu tika apsūdzēta Nīderlandes valdība un militārpersonas. 2019. gadā valsts augstākā tiesa atzina, ka Nīderlande ir daļēji atbildīga par 350 cilvēku bojāeju.

Par Bosnijas kara laikā pastrādātajiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci mūža ieslodzījums ir piespriests gan bijušajam Bosnijas serbu komandierim Ratko Mladičam, gan Bosnijas serbu republikas prezidentam Radovanam Karadžičam. Kā norāda Rietumu komentētāji, arī 25 gadus pēc šī nežēlīgā slaktiņa, piemēram, Serbijā notikušais netiek saukts par genocīdu, bet bijušie komandieri joprojām tiek dēvēti par varoņiem. Arī Srebreņicas mērs Mladens Grudžičičs vēl šajā nedēļā uzsvēra, ka katru dienu esot iespējams iegūt jaunus pierādījumus, kas apgāž priekšstatu par to, kā viss šeit savulaik ir noticis. Taču Bosnijas musulmaņu kopienas līderi uzsver, ka turpinās cīnīties pret genocīda noliedzējiem un noziegumu īstenotāju glorificēšanu.

"Eiropā ir kopā ar jums. Mēs neapstāsimies, līdz tiks panākts taisnīgums. Pirms 25 gadiem Srebrenicā tika pastrādāti šausmīgi noziegumi. Tūkstošiem vīriešu un zēnu tika nogalināti un apraksti masu kapos. Sievietes, bērni un vecāki cilvēki devās bēgļu gaitās, kā arī tika izvaroti un traumēti. Mēs atceramies to un pieminam kritušos un cietušos," norādīja Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels.

Lai slēptu noziegumus, serbi toreiz tūkstošiem mirušo atliekas apraka netālu no Bosnijas austrumu robežas. Ik gadu tiek atraktas mirstīgo atliekas, kuras radinieki identificē pēc DNS paraugiem. Aptuveni septiņi tūkstoši cilvēku jau atpazīti. Šodien, atceroties slaktiņa sākumu, tiks apbedīti tie, kuru mirstīgās atliekas atrastas vien nesen. Kaut arī Covid-19 dēļ pasākumi nenorit tik lielā pulkā, kā ierasts, uz piemiņas brīžiem ieradušies tie, kuru tuviniekus pēc vairāk nekā 20 gadiem beidzot apbedīs pienācīgā atdusas vietā. 

"Viņa mirstīgās atliekas ir nepilnīgas, bet ar māti nolēmām apglabāt viņa atrastās daļas, lai zinātu, kur atrodas viņa kaps, lai varētu tur par viņu aizlūgt un lai mēs rastu kādu mierinājumu pēc pārdzīvotā genocīda," stāsta Bahrudins Salihovičs, kurš slaktiņā zaudējis tēvu.

"Tas nozīmē ļoti daudz, ka mums ir vismaz daļa viņa kaulu. Pēc visiem šiem gadiem nebijām pārliecināti par viņa likteni. Nezinājām, kur viņš ir," saka Hadžridža Salihoviča, kurš slaktiņā zaudēja dēlu.

"Pasaulei jāzina par to, kas notika Srebrenicā, lai saprastu, kāpēc jārīkojas, redzot masu slepkavības un citus noziegumus. Jārīkojas, redzot, kas notiek Sīrijā, kas notiek Majnmā, kas notiek ar uiguru musulmaņiem Ķīnā. Jānovērš tas, kas notika Srebreņicā," uzsvēra Srebreņicas piemiņas centra direktors Emīrs Suljagičs.

Šogad piemiņas pasākumi norit virtuāli. Desmitiem valstu līderu, tajā skaitā, Kanādas premjerministrs Džastins Trudo, Amerikas Savienoto Valstu sekretārs Maiks Pompeo un Lielbritānijas princis Čārlzs, cietušajiem velta ierakstītas video uzrunas. Tie, kuri ieradušies klātienē, ievēro drošības pasākumus. 
 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti