Viņš norādīja, ka jau šobrīd Eiropā no 500 miljoniem iedzīvotāju aptuveni 15 miljoni ir musulmaņi. “Negribētu uzreiz pārvērtēt un teikt, ka Eiropa pilnībā pārmainīsies no dažiem miljoniem bēgļu. Noteikti nē,” sacīja Sprūds.
Bet viņš atzina, ka tas ietekmē kopējo Eiropas solidaritāti, ietekmē plūsmu pār robežām, tas noteikti sāk ietekmēt Eiropas seju, kā tā izskatās. “Un, ņemot vērā dzimstību, var domāt, ka šis procents kļūtu nedaudz lielāks nekā šobrīd. Bet daži miljoni neizmainīs Eiropu radikāli,” piebilda eksperts.
Taču šī plūsma varot ietekmēt tās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis, kurās “nav šīs tradīcijas, kurās jūtamies vēl pietiekoši ievainojami, daudz savu problēmu etniskajā un nacionālajā, un ekonomiskajā ziņā”.
Skaidrojums: Ar ko atšķiras bēglis, patvēruma meklētājs un nelegālais imigrants
Patvēruma meklētājs - cilvēks, kurš ierodas kādā valstī un lūdz patvērumu.
Bēglis - cilvēks, par kuru atbildīgās iestādes atzinušas, ka viņš izcelsmes valstī pakļauts vajāšanas briesmām rases, reliģijas, tautības, sociālās grupas dēļ.
Alternatīvais statuss - cilvēks, kurš nevar saņemt bēgļa statusu, tomēr viņam nepieciešama aizsardzība. Statusu piešķir īslaicīgi.
Nelegālais imigrants - cilvēks, kurš pretlikumīgi šķērso valsts robežu vai nelikumīgi uzturas valstī bez nolūka lūgt patvērumu.
***
Vārdu “bēglis” ziņu portāls Lsm.lv lieto ne šauri juridiskā, bet plašākā nozīmē, apzīmējot cilvēkus, kas pēdējo gadu laikā dažādu iemeslu dēļ atstājuši savas mājas un ieradušies vai aizvien ir ceļā uz Eiropu, kur vēlas apmesties uz dzīvi.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers rosināja Eiropas Savienības valstīm uzņemt 160 000 bēgļus, kuri jāsadala pa visām Eiropas Savienības valstīm. Vēlāk par šo bēgļu izvietošanu vienojās Eiropas valstu iekšlietu ministri.
Latvijā brīvprātīgi plānots uzņemt vairāk nekā septiņus simtus bēgļus. Tas koalīcijas partiju starpā raisījis asas diskusijas, kurās iesaistījās arī Valsts prezidents, tiekoties ar katru no Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem. Neraugoties uz nesaskaņām, Latvijas pozīciju par labu bēgļu papildus uzņemšanai apstiprināja gan valdība, gan Saeimas Eiropas lietu komisija.
