Krievijas, ASV, Eiropas Savienības (ES) un Ukrainas sarunas par situāciju Ukrainā turpināsies, paziņoja ASV valsts sekretārs Džons Kerijs. Viņš atzinis, ka tikšanās Parīzē ar Lavrovu bijusi smaga, un puses turpinās dialogu jau ceturtdien Romā.
„Mēs vienojāmies turpināt diskusijas ar Krieviju un Ukrainu, lai noskaidrotu, kā mēs varam palīdzēt normalizēt situāciju un pārvarēt krīzi. Šī apņemšanās ir kopīga ASV un Krievijai, kā arī Eiropas valstīm un Ukrainai. Visas puses piekrita, ka ir svarīgi atrisināt problēmas dialoga ceļā,” paudis Kerijs.
Parīzes sarunās piedalījās arī Francijas, Lielbritānijas un Ukrainas ārlietu ministri. Savukārt Lavrovs atteicies sēsties pie viena sarunu galda ar jaunās Ukrainas valdības ārlietu ministru.
Lavrovs pēc sarunām paziņojis, ka Maskavai un Vašingtonai pagaidām nav kopīgās izpratnes par Ukrainas krīzes noregulējumu.
Lavrovs piebildis, ka ASV plāni ieviest sankcijas pret Krievijas amatpersonām „turpina radīt saspringtu atmosfēru”, vēsta raidsabiedrība BBC.
„Šie draudi ir nekonstruktīvi,” sacījis Lavrovs.
Viņš arī norādījis, ka jebkuram krīzes atrisināšanas modelim jāsaņem visu Ukrainas reģionu atbalsts, tai skaitā Krimas piekrišana.
Tikmēr ASV jau noteikusi sankcijas pret Krievijas un Ukrainas amatpersonām, kuras atbildīgas par draudiem Ukrainas teritoriālajai vienotībai. Šādu rīkojumu parakstījis ASV prezidents Baraks Obama, vēsta BBC. Šīm amatpersonām liegs iebraukšanu ASV.
Obama arī uzdevis iesaldēt to Krievijas un Ukrainas amatpersonu aktīvus, kuras, pēc Vašingtonas domām, ir saistītas ar situācijas destabilizēšanu Ukrainā un Krimā. Konkrētu ierēdņu vārdi netiek precizēti, norāda BBC.
ASV prezidenta administrācijā informēja, ka ASV gatava arī spert citus soļus pret Krieviju, atkarībā no situācijas attīstības Ukrainā.
ES par iespējamām sankcijām pret Krieviju spriedīs dalībvalstu līderu sanāksmē ceturtdien.
Pirms sanāksme Lietuvas prezidente Daļa Grībuskaite sacīja, ka pašlaik pirmais drauds ir mēģinājums pārrakstīt pēckara robežas – šādu signālu sūta Krievija, „jo pēc Ukrainas būs Moldova, un tad citas valstis”.
„Mēs redzam agresiju”, pagājušajā nedēļā notika neizziņotas militārās mācības Baltijas jūrā, tā ir Krievijas spēku demonstrācija, pauda Grībuskaite.
Jau ziņots, ka Krimas parlaments ceturtdien nobalsoja par Krimas pievienošanos Krievijai un šī jautājuma galīgo izlemšanu referendumā. Referendums notiks jau nākamsvētdien, 16.martā, un referendumā būs jautāts, vai iedzīvotāji vēlas, lai Krima pievienojas Krievijas Federācijai, vai paliek Ukrainas sastāvā.
Tikmēr pašā Krimā joprojām turpinās Ukrainas bāzu blokāde. Drošības draudu dēļ pussalu nācies pamest Apvienoto Nāciju sūtnim, bet Krievijas un ASV ārlietu ministru sarunas vakar noslēdzās bez taustāmiem rezultātiem. Jau vēstīts, ka spriedze Ukrainā pieauga pēc varas maiņas februāra nogalē, kad pēc trīs mēnešus ilgajiem protestiem pret prezidenta Viktora Janukoviča režīmu un vairāku dienu asinsizliešanas Kijevas ielās Ukrainas parlaments atlaida Janukoviču . Līdzšinējais prezidents radis patvērumu Krievijā un jauno varu neatzīst, uzskatot sevi par likumīgu valsts vadītāju
Savukārt Ukrainas Krimas Autonomajā Republikā parādījušies bruņotie spēki, kuri ieņem stratēģiskus objektus. Lai gan Krievijas parlaments pēc prezidenta Vladimira Putina lūguma atļāva bruņoto spēku izmantošanu Ukrainā, oficiāli Krievija noliedz savas armijas klātbūtni Krimas objektos ārpus armijas bāzēm, taču pulcē karaspēku pie Ukrainas robežas. Savukārt ES un ASV nosodīja Krievijas agresiju, tiek apsvērtas iespējas arī ieviest sankcijas.
