Pasaules panorāma

Donalds Tramps varētu dibināt savu partiju

Pasaules panorāma

Ieskats 27. janvāra "Pasaules panorāmas" tematos

Spriedze ASV sabiedrībā pēc Kapitolija nemieriem nemazinās

Spriedze ASV sabiedrībā pēc Kapitolija nemieriem nemazinās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Vardarbība ASV Kapitolijā un tai sekojošie notikumi bruģējusi ceļu nebijušai spriedzei pirms jaunā prezidenta inaugurācijas. Federālais drošības dienests brīdina par masu nemieru un vardarbīgu protestu risku, Donalda Trampa politiskie pretinieki izsaka šaubas par aizejošā prezidenta spriestspējas adekvātumu. Aizkulisēs izskan pat jautājums par to, kas notiek ar prezidenta privilēģijām lemt par kodolieroču izmantošanu. Tikmēr, domājot par nākotni, uzvirmo diskusijas gan par vārda brīvību un arvien ietekmīgākajām sociālo mediju platformām, gan par turpmāko politisko realitāti ASV politisko partiju darbībā.

Haotiska Kapitolija šturmēšana, pūlim pārvarot galvenā ASV likumdevēju nama apsardzi, demonstrantu ielaušanās zālē, kur nācās pārtraukt elektoru balsu skaitīšanu jaunā prezidenta apstiprināšanai, demolēšana un dažādu trofeju piesavināšanās, virkne triumfālu fotogrāfiju, kas tagad izmantotas uzsāktajos tiesu darbos. Šīs ainas, visticamāk, atstās paliekošas rētas ASV politiskajā dzīvē. Tā bija kulminācija paša ASV prezidenta Donalda Trampa aizsāktam procesam vismaz vēlēšanu naktī, ja ne vēl agrāk.

Aptuveni pustrijos naktī balsu skaitīšanas laikā Donalds Tramps iznāca uz skatuves, lai paziņotu par savu uzvaru vēlēšanās. Paralēli iecienītajā platformā "Twitter" prezidents kā mantru sāka atkārtot savu galveno vēstījumu:

"Mēs esam PAMATĪGI priekšā, bet viņi grib vēlēšanas NOZAGT! Mēs nekad neļausim viņiem to izdarīt."

Donalda Trampa iesētā protestu sēkla – "Twitter" mirkļbirka #apturizādzību (angliski: #StopTheSteal), kas vēlāk atbalsojās arī Kapitolija plašajos gaiteņos, nesa augļus.

Par to liecina apkoptā statistika par šī saukļa popularitāti. Periodā starp abiem notikumiem Trampa juristi un citi ASV republikāņi uzsāka 42 tiesas procesus oficiālo rezultātu apšaubīšanai. Nevienā no tiem netika pierādīti nekādi būtiski vēlēšanu procesa pārkāpumi. Bet kaismīgākos Trampa atbalstītājus un pašu prezidentu tas nekādi nepārliecināja. Un mītiņā pirms elektoru kolēģijas balsu skaitīšanas Kongresā skanēja šādi vārdi:

"Mēģināsim piešķirt viņiem tādu lepnumu un drosmi, kas viņiem nepieciešama, lai atgūtu mūsu valsti. Tāpēc dosimies lejā pa Pensilvānijas avēniju!"

Tādējādi protestētāji bija motivēti doties uz Kapitoliju. Lai gan pēc tam prezidents Tramps centās atsaukt protestētājus, atgādinot, ka likums un kārtība ir viņa partijas pamatā. Vēl pēc vairākiem kareivīgiem tvītiem Trampa sociālo tīklu konti tika nobloķēti, bet vēlāk – apturēti pavisam. Kopš tā laika prezidents sabiedrību nav uzrunājis. ASV demokrāti izdara milzu spiedienu, lai savas prezidentūras pēdējās dienās viņš vai nu tiktu atstādināts, vai vismaz politiski neitralizēts. Kuluāros tiek pat apšaubīta prezidenta spriestspēja un izteiktas aizdomas par viņa pašreizējo psihisko stāvokli.

"Mēs redzam, kā demokrātu kontrolētā Pārstāvju palāta rīkojas, lai kontrolētu Donalda Trampa pēdējās dienas prezidenta amatā vai atceltu no amata viņu vispār. Nensija Pelosi ir vērusies pie ģenerāļa Millija, kurš ir bruņoto spēku apvienotā štāba vadītājs, lai informētu, ka, viņasprāt, jāievieš zināmi kontroles mehānismi,

lai novērstu iespēju, ka Tramps var izmantot kodolieročus vai realizētu kādu plaša mēroga militāru rīcību savās pēdējās dienās.

Esam dzirdējuši, ka Millijs tiešām ir atbildējis Pelosi – zināmi soļi saistībā ar kodolieročiem tiekot sperti. Protams, sīkākas detaļas mums nav zināmas, taču tas parāda, ka šādas sarunas nenotiek tikai starp politiķiem, bet arī sasniegušas Pentagona augstākos ešelonus," stāstīja "Associated Press" Vašingtonas biroja vadītāja Džūlija Peisa.

Demokrāti gatavo paātrinātu impīčmenta procedūru, kura noslēgšanas gadījumā iznīcinātu pat teorētiskas iespējas Donaldam Trampam vēlreiz kandidēt uz prezidenta amatu. Tikmēr Federālais drošības dienests brīdina par jaunas vardarbības riskiem, tuvojoties 20. janvārim – Džo Baidena un Kamalas Harisas inaugurācijas dienai. Nevienam pašreiz nav skaidrs, vai pašreizējais relatīvais klusums nav klusums pirms jaunas vētras.

"Es domāju, ka tas, kas savieno kopā pašreizējo situāciju, ir vienkārši liela neskaidrība. Cilvēki tiešām nezina un nervozē par to, kas var notikt līdz inaugurācijai. Neviens negrib riskēt atstāt uz galda dažādus notikumu scenārijus. Viņi grib pārliecināties, ka ir gatavi gadījumam, ka prezidents izšķirsies par labu kādai ekstrēmai rīcībai, un lai tādā gadījumā būtu kontroles mehānismi un plāni, kā tikt ar to galā," stāstīja Peisa.

KONTEKSTS:

Janvāra sākumā ASV prezidenta Donalda Trampa atbalstītāji sarīkoja nemierus galvaspilsētā Vašingtonā un uz laiku ielauzās arī parlamenta ēkā – Kapitolijā. Sadursmēs Kapitolijā dzīvību zaudēja pieci cilvēki, vairāki savainoti, ievainoti arī vismaz 14 policisti, un aizturēti vairāk nekā 50 cilvēki. Saistībā ar nekārtībām Kolumbijas apgabalā tika izsludināta komandantstunda.

Trampa pilnvaru termiņš beigsies 20. janvārī, kad prezidenta amatā viņu nomainīs Džo Baidens.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti