Sprādzienos Turcijas galvaspilsētā Ankarā 86 bojāgājušie

Sestdien Turcijas galvaspilsētā Ankarā pie centrālās dzelzceļa stacijas nogranduši divi spēcīgi sprādzieni, kuros dzīvības zaudējuši 86 cilvēki, paziņojis Turcijas veselības ministrs. Pēc viņa teiktā, sprādzienos dzīvības zaudējuši 62 cilvēki, bet vēl 24 nomiruši slimnīcā no gūtajiem ievainojumiem. Vēl 186 cilvēki guvuši ievainojumus. Pagaidām neviens nav uzņemies atbildību par šo terorisma aktu. Lai gan pēdējā laikā Turcijā ir notikuši vairāki sprādzieni, galvaspilsētā tie līdz šim netika rīkoti. Kurdus atbalstošā politiskā partija uzskata, ka uzbrukums ir ticis vērsts pret to.

 

Divi sprādzieni Turcijas galvaspilsētā Ankarā nogranda īsi pēc desmitiem no rīta. Dzelzceļa stacijas laukumā bija sapulcējies liels kurdu un viņu atbalstītāju skaits. Viņi gatavojās doties miermīlīgā gājienā, protestējot pret pašreizējo Turcijas varas iestāžu un kurdu minoritātes konfliktu. Gājienu "Mieram un demokrātijai" organizēja vairākas kreiso organizācijas, kā arī parlamentā pārstāvētā lielākā kurdu partija - Tautas demokrātiskā partija (HDP). Sprādzieni notika vien aptuveni mēnesi pirms gaidāmajām ārkārtas parlamenta vēlēšanām. Tajās Turcijas valdošā partija cenšas atgūt iepriekšējās vēlēšanās zaudēto vairākumu parlamentā.

Turcijas varas iestādes ziņo, ka sprādzienos bojā gāja vismaz 86 cilvēki. Savukārt 186 ir ievainoti. Pagaidām neviens nav uzņemies atbildību par notikušo.

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans paziņoja, ka šis terorisma akts esot sarīkots ar mērķi graut Turcijas iedzīvotāju vienotību. Lai gan jāsaka, ka tieši Erdogans pēdējos mēnešos ļoti asi kritizēja kurdu politiskos spēkus, apgalvojot, ka atsevišķi deputāti, izmantojot savu imunitāti, piegādā ieročus teroristiem. Tāpat Turcijas varas iestādes ir uzsākušas apšaudes Sīrijas pierobežas rajonos, kas pārsvarā ir vērsti pret bruņotiem kurdu kaujiniekiem. Eiropas Savienības amatpersonas vairākkārt ir paudušas satraukumu, ka tas varētu apdraudēt miera procesu Turcijā un atjaunot ilgstošu konfliktu starp kurdiem un turkiem.

Kad uz notikuma vietu Ankarā konvoja pavadībā ieradās Turcijas iekšlietu un veselības ministrs, sapulcējušies akcijas dalībnieki viņus izsvilpa un apmētāja ar pudelēm. Tādēļ abas amatpersonas bija spiestas ātri pamest notikuma vietu. Atsevišķi protestētāji uzskata, ka tieši Turcijas prezidents Erdogans esot vainojams šo uzbrukumu sarīkošanā. Citi aculiecinieki apgalvo, ka policija uzreiz pēc sprādziena esot izmantojusi asaru gāzi, kas neļāva mediķiem nokļūt pie sprādzienā cietušajiem. Tiek ziņots arī par policijas uzbrukumiem cilvēkiem, kuri ir mēģinājuši nogādāt prom cietušos.

Kā vēsta telekanāls NTV, atsaucoties uz aculieciniekiem, iespējams, ka sprādzienus sarīkoja terorists pašnāvnieks, lai gan ap pasākuma vietu bija izvietoti lieli policijas spēki, kas pārbaudīja cilvēkus.

Kā pavēstīja Turcijas valdības amatpersona, varasiestādēm ir "aizdomas, ka pastāv saistība ar terorismu", taču sīkāku informāciju nesniedza. Policijai nācies atklāt uguni, lai no notikuma vietas izdzenātu demonstrantus, kuri bija saniknoti par savu biedru nāvi.

"Mēs esam saskārušies ar milzu slaktiņu. Ir pastrādāts barbarisks uzbrukums," sacīja HDP līderis Selahatins Demirtašs.

Pirms mēneša HDP piedzīvoja nacionālistu uzbrukumus partijas birojiem vairākās pilsētās, jo partija, viņuprāt, sadarbojas ar kurdu separātistu bruņoto grupējumu Kurdistānas strādnieku partija (PKK).

Līdzīgs asiņains terorakts pret partijas aktīvistiem tika veikts jūlijā neilgi pēc tam, kad partijai izdevās pirmo reizi iekļūt Turcijas parlamentā. Paralēli šajā laikā notikuši arī turku nacionālistu uzbrukumi partijas birojiem, nacionālistiem uzskatot, ka tā sadarbojas ar kurdu kaujiniekiem no radikālās un Turcijā aizliegtās Kurdu strādnieku partijas.

Pamiers starp Turciju un kurdu separātistiem tika lauzts vasarā,  Turcijai aizsākot izbrukumus gan pret “Islāma valsts” pozīcijām Sīrijā, gan pret kurdu separātistiem Ziemeļirākā, kas paralēli aktīvi iesaistījušies arī pilsoņu karā Sīrijā. Tagad kurdu kaujinieki pēc asiņainā uzbrukuma paziņojuši, ka no jauna ievēros pamieru, ja vien viņu pozīcijām neuzbruks.

Tikmēr Turcijas premjerministrs saistībā ar notikušo teroraktu sasaucis ārkārtas drošības sanāksmi un paziņojis, ka pārtrauc savu politisko kampaņu pirms 1.novembrī gaidāmajām ārkārtas vēlēšanām. Tās tika izsludinātas, izgāžoties sarunām par nacionālās vienotības valdības izveidošanu  pēc jūnijā notikušā balsojuma.

Līdzjūtību par notikušajiem sprādzieniem ir izteikusi gan Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni, gan Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un daudzas citas amatpersonas. Mogerīni paziņojumā piebilda, ka Eiropas Savienības sadarbība ar Turcijas varas iestādēm un sabiedrību pašlaik esot ļoti cieša.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt