Kopš migrācijas krīzes pastiprināšanās pagājušajā gadā, Orbans ir kļuvis par vienu no aktīvākajiem migrācijas pretiniekiem.
Viņš bija pirmais no Balkānu reģiona valstu līderiem, kurš pieņēma lēmumu bēgļu plūsmas ierobežošanai celt žogu uz valsts dienvidu robežas, tādējādi cenšoties slēgt savas valsts robežas.
Par spīti šim žogam patvēruma meklētāju plūsma joprojām ir pietiekami liela, lai cilvēktiesību aktīvisti apgalvotu, ka šādi ierobežojoši pasākumi nav efektīvi. Turklāt, pastiprinoties robežkontrolei uz Grieķijas un Maķedonijas robežas, bēgļi atkal meklē citus ceļus iekļūšanai Eiropā, skatoties uz Serbijas un Ungārijas robežu. Kā pagājušā gada nogalē bija aprēķinājuši Eiropas Savienības eksperti, uz 100 000 iedzīvotāju tieši Ungārija pērn bija uzņēmusi vislielāko skaitu patvēruma meklētāju – gandrīz 1800.
Pagājušajā nedēļā Orbans paziņoja, ka gatavojas rīkot referendumu par ES piedāvāto bēgļu kvotu sistēmu, kas uzliek valstīm par pienākumu pārvietot un uzņemt noteiktu skaitu bēgļu, lai atvieglotu situāciju, piemēram, Grieķijā vai Itālijā. Šis plāns paredz, ka Ungārijai būtu jāuzņem 827 bēgļi, taču vienlaicīgi arī no pašas Ungārijas uz citām valstīm būtu jāpārvieto aptuveni 54 000 patvēruma meklētāju.
Orbans ir paziņojis, ka kvotu piedāvājumam nepiekrīt, jo tas pārzīmētu Ungārijas un visas Eiropas etnisko, kulturālo un reliģisko karti.
Pēc premjera vārdiem, eiropiešiem neviens nav prasījis, vai viņi atbalsta, pieņem vai noraida obligātās bēgļu pārvietošanas kvotas.
Tieši tāpēc valdība uzskatot, ka pārvietošanas kvotu pieņemšana bez iedzīvotāju piekrišanas varētu tikt uzskatīta par varas ļaunprātīgu izmantošanu. Orbans gan pagaidām nav paskaidrojis, kad referendums varētu notikt, piebilstot, ka Ungārijas valdība apzinās šī referenduma plašākās sekas, īpaši gadījumā, ja ungāru vēlētāji šādas kvotas noraidītu. Taču šis tomēr esot otršķirīgs jautājums.
Šādi Ungārijas premjera paziņojumi izsaukuši neizpratni ES vadībā. EK preses pārstāve Nataša Berno preses konferencē pagājušajā nedēļā paziņoja, ka no Ungārijas gaida paskaidrojumus par to, kā piedāvātais referendums atbildīs ES līgumos noteiktajiem lēmumu pieņemšanas procesiem. Šādi tiek atgādināts, ka lēmumu par migrantu pārvietošanu ierosināja EK, bet vienošanos panāca visas dalībvalstis, tostarp Ungārija. EK arī brīdinājusi, ka Ungārijas referendums var apdraudēt visas Eiropas pieņemto stratēģiju bēgļu krīzes risināšanā. Līdzīgu viedokli paudusi arī ANO Bēgļu aģentūra, kas jau iepriekš bija kritizējusi Ungāriju par tās nespēju pienācīgi tikt galā ar migrācijas krīzi. Aģentūras paziņojumā noradīts, ka referenduma ierosinājums ir uzskatāms par nopietnu triecienu vienotai Eiropas pieejai, kas būtu balstīta uz sadarbību solidaritāti un atbildības dalīšanu. Turklāt aicinājumi iedzīvotājiem uzgriezt muguru kara un vajāšanas upuriem esot skaidrā pretrunā ar ES dibināšanas pamatprincipiem.
Kā piektdien paziņoja Ungārijas tieslietu ministrs Lāslo Troksanji, par spīti izteiktajai kritikai Ungārija joprojām uzskata, ka ES nav pilnvaru piespiest izvietot cilvēkus kādā valstī. Turklāt lēmumu par kvotām ir esot pieņēmuši ar kvalificētā vairākuma, nevis vienprātības principu. Troksanji arī atsaucies uz Īriju, Nīderlandi un Lielbritāniju, kuras arī ir rīkojušas vai rīkos referendumus par ES jautājumiem.
Kā norādījis ministrs, referendumu varētu sarīkot ne ātrāk kā pēc 150 un ne vēlāk kā pēc 250 dienām. Ministrs arī paskaidrojis, ka referendums tiks atzīts par likumīgu, ja tajā būs piedalījusies vismaz puse no valstī reģistrētajiem vēlētājiem. Lāslo Troksanji arī uzsvēris, ka Ungārija joprojām vēloties redzēt spēcīgu ES, kas sastāvētu no spēcīgām un suverēnām nācijvalstīm.
