Pērn rudenī Latvijas robežsardzes kuģis „Valpas” svinīgā ceremonijā tika pavadīts ceļā uz tālo misiju. Pēc Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras „Frontex” uzaicinājuma kuģis devās aizsargāt Eiropas Savienības dienvidu jūras robežas.
Galvenais uz klāja ir kuģa kapteinis Artūrs Čers. Viņa pieredze, jau gandrīz piecpadsmit gadus piedaloties daudzās un dažādās starptautiskajās misijās Vidusjūrā, izraisa neviltotu apbrīnu. Tomēr lēmumu pirmo reizi operācijā iesaistīt Latvijas robežsardzes kuģi „Valpas” kapteinis sauc par izaicinājumu.
"Liels izaicinājums pieņemt tādu nepopulāru lēmumu, ar savu gaitu atnākt uz Vidusjūru," saka Čers. "Pārgājiens bija aizraujošs – deviņas dienas līdz Spānijai. Liela un interesanta pieredze.”
Pagājušā gada rudenī un līdz pat pavasara beigām kuģis patrulēja Spānijas robežas tuvumā. Tur jūras ceļa šķērsošana migrantiem bija bīstamāka, atminas Čers. Viņš zina teikt, ka ne visi migranti sasniedz savu mērķi, jo mēdz aiziet bojā, arī no hipotermijas. "Viņi riskē. Apzināti vai neapzināti labākas dzīves meklējumos mēģina glābties, kā var," piebilst kapteinis.
Jūnijā Latvijas robežsargi pārcēlās uz Grieķijas salu Samu. Turku ūdeņi nav tālu, aptuveni 20 km.
Dažādas ierīces palīdz apkalpes locekļiem patruļas laikā noteikt, vai Grieķijas jūras robežai netuvojas kāds aizdomīgs kuģošanas līdzeklis. Bieži vien cilvēki slikti aprīkotās laivās, ieraugot glābējus, sāk draudēt kaitēt paši sev. Lēmumu, kā tālāk rīkoties, latviešu kuģa kapteinis nepieņem vienpersoniski.
Uz Latvijas kuģa klāja ir Grieķijas krasta apsardzes pārstāvis, kura norādījumiem seko "Valpas" ekipāža. "Parasti tā ir laivas atrašana, apstādināšana, cilvēku uzņemšana un droša nogādāšana krastā," ierasto praksi izklāsta kapteinis.
Operācijas mērķis Vidusjūrā ir visiem spēkiem samazināt nelegālās imigrācijas spiedienu uz Eiropas ārējām jūras robežām.
Kapteinis Čers uzsver, ka tā nav tikai Grieķijas, bet visas Eiropas problēma.
"Tā nav grieķu vaina, viņi sargā savas robežas. Mēs esam šeit, lai viņiem palīdzētu," paskaidro Čers.
Kuģa apkalpē ir 15 cilvēki, kas strādā pēc rotācijas principa. Parasti prom no mājām sanāk pavadīt līdz vienam mēnesim. Svešā zemē nekas neuzmundrina tā, kā pašmāju pārtikas labumi. Par tiem zina stāstīt kutera kapteinis Ivars Zlidņevs, kurš palīdz uzburt māju sajūtu kuģa virtuvē.
"Rupjmaizīte no Latvijas vienmēr tiek paņemta līdzi, ko šeit nevar dabūt. Saulespuķu eļļa smaržīgā - salātiem. Protams, Latvijas garšvielas, bez tām neiztikt," svarīgākos virtuves ingredientus uzskaita Zlidņevs.
"Pats galvenais, ko vedam no Latvijas – griķīši. Grieķiem, starp citu, iepatikās."
Vēl aukstā zupa, gaļas ēdieni, arī latviešu virtuves klasika - rasola salāti. Brokastīs – auzu pārslas. Lai arī uz vietējo produktu pamata, tomēr ēdienkartē uz kuģa cenšas pieturēties pie mums ierastajiem garšu salikumiem. Tas gan ne vienmēr sanāk. Piemēram, ir daudz zivju, ko nezina, kā pagatavot. Astoņkāji, kalmārīšī...
Kapteinis turpina izrādīt kuģa iekštelpas, kur ne vien strādā, bet arī dzīvo, atpūšas un sporto kuģa apkalpe. Te ir neliela improvizēta sporta zāle, pašu sarūpēta. Ir arī savs veļas mazgāšanas punkts, ļoti nepieciešams atribūts, jo apģērbi jāmaina bieži, saka kapteinis.
Termometrs kādā kajītē uzrāda ap 35 grādiem, ventilators mēģina kaut cik kompensēt nestrādājošu kondicionēšanas iekārtu. To cer izlabot dažu dienu laikā, un tas ir kritiski, jo karstums Grieķijā var sasniegt un arī pārsniegt 40 grādu atzīmi. To īpaši izjūt iekštelpās.
Atpūtas telpā kāds apkalpes loceklis, kuram vārdu izpaust nedrīkst, pastāsta, ka visus potenciālos starpgadījumus ar migrantiem uz klaja paredzēt nevar, tāpēc par apkalpes drošību gādā specvienību pārstāvji. "Esmu apskates grupas komandieris, mūsu uzdevums ir darboties uz laivām, kad notiek imigrantu laivu meklēšana un aizturēšana," viņš saka. "Dzīvojam labi. Atbilstoši uzdevumam."
Mašīntelpā ir centrālais vadības postenis, no kura tiek novērota visa kuģa mehānismu darbība, arī galveno dzinēju stāvoklis. Kuģis ir būvēts 1971. gadā, tam veiktas regulāras apkopes. Iepriekšējā apkope bija Spānijā.
Kuģis strādā intensīvi, bet tā vecuma dēļ ir grūti dabūt rezerves daļas.
Latviešu kuģa apkalpes darbu atzinīgi novērtē arī Grieķijas kolēģi. Grieķijas krasta apsardzes pārstāvis, kas dodas patruļbraucienos ar „Valpas”, min, ka daudzkārt pārliecinājies par kapteiņa Čera apķērību, kā arī enerģisku un galvenais - pozitīvu attieksmi pret darbu. Un tas neapšaubāmi palīdz ar godu pārstāvēt mūsu valsti arī starptautiskajās misijās.
Kuģis "Valpas" ir Samā kopš jūnija un paliks Grieķijā līdz gada beigām. Tomēr, kur tieši tas atradīsies, neviens nezina. Galvenais, ka spēj tikt līdz Grieķijas jūras robežai pusstundas laikā.
