Sagaidāms, ka spriedums vēl vairāk palielinās spriedzi Madrides un Katalonijas attiecībās.
Katalonijas parlaments, kurā vairākums ir separātiski noskaņotiem likumdevējiem, oktobrī pieņēma rezolūciju, solot 2017.gada septembrī sarīkot referendumu.
Madrides Konstitucionālā tiesa decembrī rezolūciju apturēja, bet ar otrdienas lēmumu to atcēlusi pavisam, atzīstot rezolūciju par "nekonstitucionālu".
Konstitucionālā tiesa jau 2014.gadā lēma, ka atbilstoši Spānijas konstitūcijai neviens reģions nevar vienpusēji aicināt rīkot neatkarības referendumu, kas ietekmē visu valsti.
Katalonijas separātisti gadiem ilgi nesekmīgi centušies no Spānijas centrālās valdības panākt akceptu neatkarības referenduma sarīkošanai.
2015.gadā pirmo reizi Katalonijas parlamenta vēlēšanās uzvarēja partijas, kas atbalsta atdalīšanos no Spānijas.
Bijušais Katalonijas reģionālās valdības vadītājs Arturs Mass un divas viņa līdzgaitnieces 6.februārī stājās tiesas priekšā par nepakļaušanos Spānijas Konstitucionālās tiesas lēmumam un simboliska neatkarības referenduma sarīkošanu.
Masam, kurš līdz pagājušajam gadam ieņēma Katalonijas premjerministra amatu, draud desmit gadu ilgs aizliegums ieņemt publiskus amatus.
2014.gada 9.novembra simboliskajā referendumā no 6,3 miljoniem Katalonijas vēlētāju piedalījās 2,3 miljoni, no kuriem 80% nobalsoja par atdalīšanos no Spānijas.
