Pirms mēneša 12. jūlijā Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar atzinumu, ka Spānija un Portugāle nav īstenojušas pietiekami apjomīgus pasākumus, lai budžeta deficīta līmeni samazinātu līdz eirozonas prasītajiem 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Aprēķini liecina, ka par spīti īstenotajiem taupības pasākumiem Portugāles budžeta deficīts pagājušā gada beigās bija 4,4% no IKP, bet Spānijā – 5,1%. Eiropas Komisija tomēr izlēma nepiemērot abām valstīm ekonomiskās sankcijas, vienlaicīgi gan nosakot fiskālos mērķus tuvākajam laikam. Viens no iemesliem, kāpēc EK tomēr neieviesa sankcijas pret abām minētajām valstīm, ir pieaugošais eiroskepticisms daudzās Eiropas Savienības valstīs. Papildu sankcijas šādu negatīvu noskaņojumu tikai vairotu.
Kritiķi gan norāda, ka EK savos lēmumos nav konsekventa, no sākuma vienojoties par vienotiem noteikumiem un pēc tam nespējot tos piemērot dzīvē. Tā, piemēram, Vācijas Bundesbankas prezidents Jenss Veidmanns norādījis, ka Eiropa šādi zaudē uzticību sev, radot iedzīvotājos priekšstatu, ka Eiropas Savienības noteikumi ir rekomendējoši, nevis saistoši.
Tagad EK ierosinājusi un visas dalībvalstis ir apstiprinājušas pagarināt budžeta deficīta sakārtošanas termiņu līdz šī gada beigām Portugālei un līdz 2018. gadam Spānijai. Eiropas Komisija sola tuvāko mēnešu laikā pārbaudīt abu valstu sasniegto progresu, vienlaicīgi norādot, ka gan Spānijai, gan Portugālei ir jābūt gatavām ieviest vēl papildus taupības pasākumus, ja to prasīs apstākļi.
Sākotnējās prognozes liecina, ka Portugālei izvirzīto mērķi varētu izdoties sasniegt noteiktajā laikā un jau šogad budžeta deficīts varētu samazināties līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta.
Tas nozīmē, ka Stabilitātes programmas ietvaros šīs valsts valdībai šogad ir jāīsteno taupības pasākumi 0,25% apmērā no IKP. Šie pasākumi ir jāiekļauj šī gada budžetā, papildu uzmanību pievēršot preču un pakalpojumu iepirkumu izmaksu kontrolei.
Spānijas gadījumā situācija ir daudz sarežģītāka. Šogad budžeta deficīts jāsamazina līdz 4,6%, nākamgad – līdz 3,1% un 2018. gadā – līdz 2,2% no IKP. Turklāt turpmākajos divos gados konsolidācijas pasākumiem ik gadu jābūt 0,5% apmērā no IKP. Īpaši sarežģītu šo mērķu sasniegšanu padara fakts, ka
jau astoņus mēnešus Spānijas politiskajām partijām nav izdevies vienoties par valdības izveidi, un arvien lielāka kļūst iespēja, ka Spānijai var nākties jau trešo reizi gada laikā rīkot pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas.
Taču sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka arī trešās vēlēšanas politisko ainu valstī būtiski nemainītu. Populārākā partija joprojām ir pašreizējā premjerministra Mariano Rahoja vadītā tautas partija, kura vēlēšanās atkal iegūtu nepilnus 33% balsu. Savu popularitāti nedaudz ir vairojuši vienīgi sociālisti, kamēr pret taupības pasākumiem noskaņoto partiju „Podemos” jeb „Kopā mēs varam” un „Ciudadanos” jeb „Pilsoņi” popularitāte ir nedaudz mazinājusies. Tautas partija vēlas panākt sociālistu un „Ciudadanos” iesaistīšanos valdībā vēl šajā mēnesī, pretējā gadījumā neizdosies līdz oktobra vidum pieņemt un iesniegt Eiropas Komisijai apstiprināšanai 2017. gada budžeta projektu.
Kā paziņojis Tautas partijas parlamentārās frakcijas pārstāvis Rafaels Hernando, ja valdību izveidot neizdosies un parlamenta vēlēšanas tomēr tiks rīkotas arī trešo reizi, Spānija kļūs par visas Eiropas apsmieklu.
