Sadaļas Sadaļas

Šokolādes lielvalsts: ko mēs zinām par saulaino Kotdivuāru?

Latvijas Radio raidījums “Diplomātiskās pusdienas” šonedēļ aizved ciemos uz Rietumāfrikas valsti Kotdivuāru, kas ir īpaši nozīmīga šokolādes cienītājiem, jo šajā valstī izaudzē visvairāk kakao pupiņu. Āfrika, siltums, ziloņkauls, kaķu ēšana: šādas atbildes sniedza Rīgas ielās satiktie ļaudis, kad vaicājām, ar ko viņiem saistās Kotdivuāra, bet tās bagātības ir daudz lielākas.

Kotdivuāras Republika atrodas Rietumāfrikā pie Atlantijas okeāna; tā pazīstama arī ar nosaukumu Ziloņkaula Krasts. Kotdivuāra ir no franču kolonizatoriem neatkarīga valsts kopš 1960. gada.

Valsts oficiālā vadība regulāri aicina saukt valsti franču versijā par Kotdivuāru, nevis lokalizēt nosaukumus un tulkot tos. Ziloņkaula Krasts savu nosaukumu ieguva ziloņkaula tirdzniecības dēļ 15.–17. gadsimtā. Kotdivuāra ir saukta arī par KvaKva krastu, tas saistīts ar cilti, kas apdzīvo salu, par Vēju krastu un par Zobu krastu, kas arī, protams, saistīts ar ziloņkaula tirdzniecību.

Kotdivuāra, kā daudzas bijušās Francijas kolonijas, kā oficiālo valsts valodu lieto franču valodu. Un tas ne tikai koloniālās pagātnes dēļ, bet arī tādēļ, ka 28 miljonus lielo Rietumāfrikas valsti apdzīvo daudzas etniskās grupas, no kurām lielākā – akani – nesasniedz 30% no iedzīvotāju kopskaita.

Tādēļ arī valsts iedzīvotāji sevi dēvē par aivoriešiem (no: Ivory Coast). Latviski tomēr lietojam kotdivuārieši.

Arī reliģiski valsts ir dalīta apmēram uz pusēm – nedaudz vairāk nekā 40% no valsts iedzīvotāju ir musulmaņi un apmēram tikpat – kristieši.

Politiskā nestabilitāte

Etniskā daudzveidība arī bija viens no iemesliem politiskajai nestabilitātei valstī pēdējos 20 gados. Proti, kopš neatkarības atjaunošanas Kotdivuāra varēja lepoties ar stabilu politisko sistēmu tās prezidenta Fēliksa Hūfoueta-Boignija vadībā, kas sekmēja ārvalstu investoru pastāvīgu klātbūtni. 

Bet etnisko attiecību saasināšanās pēc viņa nāves un 1990. gadu valdību centieni izstumt no valsts pārvaldes un bruņotajiem spēkiem citu etnisko grupu pārstāvjus noveda pie pirmā militārā apvērsuma 1999. gada beigās.

Savstarpējās nesaskaņas ar vēlēšanu uzvarētāju pasludināšanu un varas neatdošanu turpinājās līdz 2002. gadam, kad sākās Pirmais aivoriešu pilsoņu karš. Pēc pamiera 2010.–2011. gadā notika Otrais pilsoņu karš. Tas sākās pēc šā brīža prezidenta Alasana Ouatara (Alassane Ouattara)  demokrātiskās ievēlēšanas starptautiski atzītās vēlēšanās. Katrā no konfliktiem dzīvības zaudēja apmēram 3000 cilvēku, galvenokārt civiliedzīvotāji.

Atsevišķās karu epizodēs aktīvi bija iesaistīta arī Francijas armija. Tikai 2017. gada jūnijā no valsts aizbrauca ANO miera uzturēšanas misija. Arī ANO un Eiropas Savienības sankcijas pret Kotdivuāru tika atceltas tikai 2016. gada jūnijā, kad ASV izglītību ieguvušais un Starptautiskajā Valūtas fondā strādājušais Ouatara ar 84 % vēlētāju atbalstu bija atkal pārvēlēts amatā un nostabilizējis savu valdību.

2020. gada gada oktobrī Kotdivuārā notika prezidenta vēlēšanas, kurās Ouatara uzvarēja ar 95 procentiem balsu, bet lielākoties tādēļ, ka lielākā daļa opozīcijas boikotēja vēlēšanas.

Problēma – Ouataram šis ir trešais pilnvaru termiņš, lai arī prezidenta amatā drīkst būt tikai divus. Pirmo viņam neieskaitīja, jo šī prasība vēl nebija faktiski attiecināma uz viņu. Ouatara  sākumā nemaz nekandidēja uz trešo termiņu, bet pirmais viņa atbalstītais kandidāts nomira, otrais pats atteicās, kad tika apvainots narkotiku tirdzniecībā.

Kakao pupiņas

Šobrīd politiskā situācija Kotdivuārā ir stabila, lai arī trausla. Kādēļ pasaule tik ļoti uztraucas par šo valsti? Ne jau tikai vardarbības un potenciālu migrantu plūsmu dēļ, bet jau iepriekšējie vardarbīgie konflikti un politiskā nestabilitāte ir radījusi pamatīgu satraukumu visu šokolādes mīļotāju sirdīs pasaulē.

Mēs satraucamies par Kotdivuāras politisko likteni un prezidenta Ouataras smalkajām juridiskajām un politiskajām viltībām un pat pieveram acis uz tām, jo negribam, lai šokolādes cena atkal kāpj, jo satricinājumu dēļ Kotdivuāra pārstās ražot vai piegādāt pārējai pasaulei kakao pupiņas.

Kotdivuāra šobrīd saražo apmēram trešo daļu no pasaules kakao pupiņām – pusotru miljonu tonnu gadā, kas to padara par lielāko kakao pupiņu ražotāju.

Lielākie kakao pupiņu importētāji ir tieši Eiropas valstis. Kotdivuāra ir vērsusies pie Eiropas Savienības un citiem donoriem, lūdzot vairāk nekā 2 miljardu eiro palīdzību cīņai pret mežu izciršanu un bērnu nodarbināšanu, kā arī atbalstam vietējiem lauksaimniekiem. Tāpēc nav brīnums, ka pagājušā gada septembrī Eiropas Savienība uzsāka iniciatīvu ilgtspējas uzlabošanai kakao industrijā.

Lielākā baznīca pasaulē

Eiropas Parlaments ir aicinājis izstrādāt regulējumu, kas ļautu Eiropas Savienībā ievest tikai tādus produktus, kuri respektē prasību cīnīties pret mežu izciršanu, kuru iegūšanā nav izmantoti bērni un kuri nodrošina cienīgus ienākumus audzētājiem. 

Kotdivuārā atrodas arī pasaulē lielākā kristiešu baznīca. Jamusukro Miera Dievmātes bazilikas platība ir apmēram 30 000 kvadrātmetri jeb trīs hektāri. Bazilikas augstums ir vairāk nekā 150 metru. Tā tika uzcelta piecu gadu laikā un pabeigta 1990. gadā. Dievnama būvēšana izmaksāja 300 līdz 500 miljonus eiro.

Bazilika bija agrākā prezidenta Hūfoueta-Boignija dāvinājums Vatikānam, dāvanu pieņēma un iesvētīja pāvests Jānis Pāvils II.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt