Kad Slovēnija 2007. gadā pievienojās eirozonai, tā bija viena no monetārās savienības visstraujāk augošajām ekonomikām, bet tas mainījās, sākoties krīzei. Un nopietna problēma ir arī draudošā banku krīze. Lielākā daļa no tām pieder valstij, bet uz to pleciem gulstas tā dēvētie „sliktie kredīti"- aptuveni 8 miljardu eiro apmērā, kas veido aptuveni piekto daļu no ekonomikas.
Jau ilgāku laiku pār Ļubļanu gulstas ēna, ka tā varētu kļūt par vēl vienu eirozonas valsti, kurai nāksies lūgt starptautisko palīdzību. Banku sektoru ir nepieciešams rekapitalizēt, bet konkrēta summa būs zināma tikai nākamajā mēnesī, kad gaidāmi tā dēvētie banku stresa testu rezultāti.
Eļļu ugunij spekulācijām par aizdevuma paketi šonedēļ pielēja Centrālās bankas vadītājs Boštjans Jazbecs. Viņš paziņoja - ja Slovēnijas aizņemšanās izmaksas finanšu tirgos saglābsies augstas, tad „ir iespēja, ka var tik lūgta palīdzība dažādu programmu ietvaros." Kā norāda ziņu aģentūra „Bloomberg", Slovēnijas obligāciju procentu likme atrodas tuvu 7% atzīmei. Tā tiek uzskatīta par robežu, kuru pārsniedzot valstij aizņemties tirgos kļūst neizdevīgi. Gan Īrijai, gan Portugālei nācās lūgt starptautisko aizdevumu pēc tam, kad valsts parādzīmju likme pārsniedza 7%.
Jazbecs atzina, ka augstām procentu likmēm kļūstot pārāk augstām, starptautiskā glābšanas programma būtu izdevīgāks variants, taču pauda pārliecību, ka Slovēnija pati var atrisināt problēmas banku sektorā.
Savukārt Slovēnijas premjerministre Aļenka Bratušeka domā, ka valstij nebūs nepieciešama starptautiska finansiāla palīdzība. Viņa arī norādīja, ka Slovēnijas ekonomika nākamgad tomēr varētu augt, ja izdosies glābt tās bankas, kuras patlaban negatīvi ietekmē „slikto kredītu" slogs. Tikmēr Janko Medja, valsts lielākās kredītiestādes "Nova Ljubljanska Banka" vadītājs, paziņojis, ka palīdzības lūgšana nebūtu „katastrofa", jo liktu valdībai spert „apņēmīgākus" soļus tēriņu mazināšanai.
Krīzes pārvarēšanas programmas ietvaros Ļubļana plānot, tostarp, palielināt nodokļus un privatizēt valsts īpašumus. Ar Slovēniju sadarbojas Eiropas Komisija, kuras pārstāvis Saimons O'Konors nesen norādīja, ka Slovēnijai ir iespējams atrisināt problēmas.
„Slovēnijai ir nopietni izaicinājumi, taču situācija joprojām ir atrisināma ar nosacījumu, ka varas iestādes rīkosies operatīvi un izlēmīgi, lai to risinātu. Mēs uzturam ciešus kontaktus ar Slovēniju. Šoruden mēs novērtēsim sekmes īpaši trīs pozīcijās- fiskālā konsolidācija, strukturālās reformas ekonomikas izaugsmes veicināšanai un finanšu sektora sakārtošana. Slovēnijai šīs ir svarīgas jomas, kurās ir jāpanāk progress," saka O'Konors.
Slovēnija ir viena no mazākajām eirozonas ekonomikām. Tomēr tā riskē kļūt par sesto monetārās savienības valsti, kuri nepieciešama ārēja palīdzība. Pēc Kipras tas atkal grautu uzticību eirozonai un tās spējai ierobežot parādu krīzi.
