Slovēnija, kas iepriekš bija gatava atvērt vārtus ne vairāk kā 2500 cilvēku, valstī ielaidusi gandrīz visus 5000 bēgļus, kuri aukstumā un lietū gaidīja uz robežas ar Horvātiju. Sākotnēji viņu bija vismaz par pāris tūkstošiem vairāk, bet, kā vēsta Slovēnijas varas iestādes, liels skaits ir devušies prom, visticamāk, paši uz savu roku, šķērsojot Austrijas robežu.
Pārslogotā Slovēnijas kaimiņiene Horvātija iepriekš lūdza atsaukties, sakot, ka tās pagaidu mītnes ir pilnas, bēgļi plūst vēl, un tai nav pa spēkam visus uzņemt un izmitināt, kā arī veikt pienācīgu reģistrāciju. Problēmas abās valstīs sākās pēc tam, kad savas robežas pilnībā slēdza Ungārija.
Slovēnija tagad pavēstījusi, ka, ņemot vērā valsts mērogiem milzīgo imigrantu pieplūdumu, tā iesaistīs arī armijas spēkus, kuri palīdzēs policistiem kontrolēt situāciju. Taču, lai tas notiktu, vispirms atļauja ir jādod parlamentam.
Savukārt jau tagad ieceļotāju pilnā Horvātija arī atvērusi vārtus tiem bēgļiem, kuri daudzas dienas iestrēguši Serbijā, gaidot iespēju nokļūt tālāk Eiropā. Palīdzības iestādes atkārtoti brīdinājušas, ka bēgļi atrodas ļoti grūtos apstākļos, jo laukā ir auksts, slapjš un, jo ilgāk rit reģistrēšanas process, jo ātrāk izsīkst pārtika, segas un steidzami sagādātie plēves lietusmēteļi.
"Migrantu plūsma pēdējās trijās dienās ievērojami pārsniegusi apjomu, ar kuru Slovēnijas valdība bija gatavojusies tikt galā. Tikai vakar mūsu valstī ieradās vairāk nekā 8000 cilvēku un tikai 2000 Austrija ļāva iebraukt savā zemē, par spīti Austrijas amatpersonu apgalvojumam, ka tās politika attiecībā uz migrantiem nav mainījusies. Arī no Ungārijas puses spiediens kļūst stiprāks. Ungārija mums neziņo par bēgļiem, kas ierodas Slovēnijā. Viņi sūta tos nekontrolēti un mērķtiecīgi izklīdina pa visu robežu," sacīja Slovēnijas premjers Miro Cerars.
Serbija, Horvātija un tagad arī Slovēnija ir tā saucamie „pudeles kakla” punkti, jo bēgļi, kuri straumēm plūst no Turcijas, tur ir atraduši vārtus uz Eiropu, bet ilgstoši uzkavēties nevēlas, jo, kā jau daudzkārt vēstīts iepriekš, meklē tālākus ceļus uz Vāciju un Skandināvijas valstīm.
Taču, kamēr dienesti cenšas palīdzēt bēgļiem, spēkā pieņemas arī pretējo nometņu aktivitātes, īpaši Vācijā, kas patlaban no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm uzņem vislielāko bēgļu skaitu.
Tikmēr divos galvenajos migrantu galamērķos – Vācijā un Zviedrijā – notikuši kārtējie uzbrukumi patvēruma meklētāju patvertnēm. Zviedrijas rietumos jau otro reizi dažu dienu laikā aizdedzināta veca ēka, kurā izmitināti bēgļi. Policija vainīgos nenosauc, taču nesenie notikumi liecina, ka tas nav bijis negadījums.
"Pašlaik mēs neizdarām nekādas spekulācijas. Esam sākuši izmeklēšanu saistībā ar ļaunprātīgu dedzināšanu. Glābšanas dienesti ziņo, ka visi cilvēki laikus evakuēti no ēkas un neviens nav ievainots, taču ēka pilnībā nopostīta. Šogad kopumā nodedzinātas jau desmit patvērumu meklētāju izmitināšanas vietas," saka Zviedrijas policijas pārstāvis Martins Frēdmans.
Savukārt Vācijā uzbrukumi notikuši Tīringenes un Hesenes federālajās zemēs. Vācijas austrumu lielākajā pilsētā Drēzdenē vakar ar sadursmēm beidzās pret imigrantiem vērstie aktīvistu un viņu pretinieku gājieni. Viens cilvēks tika smagi ievainots.
Savukārt, atzīmējot kustības "Patriotiskie eiropieši pret Rietumu islamizāciju" jeb (PEGIDA) pirmo gadadienu, Vācijā Saksijas federālās zemes galvaspilsētā Drēzdenē pulcējušies vismaz 20 000 cilvēku, kuri aktīvi protestējuši pret kancleri Angelu Merkeli.
Kā zināms, Vācijas kanclere patlaban ir pati aktīvākā Eiropas politiķe, kura atbalsta bēgļu uzņemšanu, kā arī lika atvērt durvis daudziem tūkstošiem Ungārijas dzelzceļa stacijā iestrēgušajiem cilvēkiem.
Kā jau iepriekš, atsaucoties uz slepenā valdības dokumentā minētām prognozēm, vēstījis laikraksts „Bild”, Vācijā šogad kopumā varētu ierasties 1,5 miljoni patvēruma pieprasītāju.
