Viņš policijas un skolas vadības redzeslokā nonāca pērn 16. aprīlī kādas pret narkotiku vērstas operācijas laikā. Tomēr naža nēsāšana bija vienīgais gadījums, kad viņa rīcība bijusi nepieņemama. Viņš nav bijis krimināli sodīts, uzsver news.eer.ee
Policija norāda, ka pusaudzi par cilvēka nogalināšanu var sodīt ar 10 gadu cietumsodu. Igaunijā likumdošana paredz, ka tiesas priekšā atbildība ir jāuzņemas cilvēkiem no 14 gadu vecuma.
Skolas direktors Āvo Palo norādījis, ka mācības otrdienas turpināsies kā ierasts. Skolotāji gan dienu varētu sākt ar tikšanos un treniņu, kas paredzēts krīzes situācijās un ko skolotāji ir apguvuši jau pirms vairākiem gadiem.
Viņš arī piebildis, ka jaunietim nav bijušas uzvedības problēmas un viņa sekmes bijušas vidējā līmenī. Tiesa, par faktu, ka pusaudzim, iespējams, ir bijušas kādas psiholoģiskas problēmas, liecina tas, ka viņa „Facebook” profilā bijuši video, kur bijuši redzami ieroči un norādes uz pašnāvību.
Taču otrdien Igaunijas pilsētā Viljandi izkārti sēru karogi, bet pie skolas, kur notika traģiskā apšaude, tiek liktas sveces. Vairums skolēnu gan esot ieradušies uz mācībām. Uzbrukuma iespējami motīvi joprojām nav zināmi. Šis ir pirmais skolas apšaudes gadījums Igaunijā, un valdība sola darīt visu, lai tas būtu arī pēdējais.
Pie Pālalinnas skolas ir nolaisti pusmastā. Par spīti pirmdienas traģiskajiem notikumiem, tika pieņemts lēmums, ka šodien skola būs atvērta. Vietējais preses izdevums „Sakala” vēsta, ka vairums skolēnu otrdien ieradušies uz mācībām, dažus vecāki pavadījuši līdz skolas durvīm. Mājās palikuši tie skolēni, kas apšaudes brīdī atradās klasē.
Daudzi skolēni atnesuši sveces un ziedus, kas nolikti pie skolas durvīm. Otrdienas vakarā septiņos skolas aktu zālē paredzēta vecāku ārkārtas sapulce, uz kuru ieradīsies arī izmeklētāji un psihologi.
Pirmdienas pēcpusdienā Igauniju šokēja ziņa, ka Viljandi skolā kāds 15 gadus vecs 9.klases skolēns mācību stundas laikā nošāva vācu valodas skolotāju. Viņš izdarījis vairākus šāvienus. 56 gadus vecā Ene Sarapa mira no nāvējošajiem ievainojumiem. Saskaņā ar Igaunijas mediju vēstīto, viņa bija pieredzējusi un augstu vērtēta skolotāja, iepriekš izraudzīta par apriņķa Gada skolotāju, un 2010.gadā šādu pašu titulu viņai piešķīrusi arī Igaunijas Vācu valodas skolotāju biedrība.
Klasē atradās vēl četri skolēni, pret kuriem uzbrucējs nevērsās. Skolas direktors norādīja, ka puisis nav nedz bēdzis, nedz pretojies, bet ieroci vienkārši nolicis uz galda. Policija viņu ir aizturējusi.
Uzbrukums īstenots ar revolvera tipa ieroci, kas piederējis pusaudža tēvam. Nav skaidrs, kā skolēns to ieguva, jo saskaņā ar likumu īpašniekam jānodrošina, ka ierocis ir pieejams tikai viņam.
Igaunijas laikraksts „Postimees” vēsta, ka 15 gadus vecais pusaudzis ir no četru bērnu ģimenes, kuri visi ir bijuši labi skolēni. Ģimene dzīvo pie Viljandi lauku teritorijā. Saskaņā ar laikraksts ziņoto, tēvam un dēlam bijušās tuvas attiecības, abi vēl nedēļas nogalē piedalījušies vietējo iedzīvotāju pašizveidota teātra mēģinājumā.
Puisim interesējusi arī viduslaiku cīņas māksla un ieroči. Pusaudža paziņas viņu raksturojuši kā sekmīgu skolnieku un atklātas dabas cilvēku. Tomēr ielūkojoties zēna „Facebook” profilā, redzams, ka tajā atrodams visai maz teksta, bet daudz attēlu par kara, ieroču un vardarbības tēmu. Aprīlī viņa ievietots ieraksts vēsta- „Nespriediet par mani pēc tā, ka esmu kluss. Neviens neplāno slepkavību skaļi.”
Viljandē Pālalinnas skolas skolotāji izteikuši pārsteigumu, ka uzbrukums vērsts tieši pret vācu valodas skolotāju Sarapu, ziņo laikraksts „Postimees”. Viņa neesot bijusi uzskatīta par vienu no stingrajām skolotājām. Nav skaidrs, vai starp uzbrucēju un upuri bija konflikts, un, ja tāds bija, par ko.
Notikušais Viljandi skolā nozīmē, ka arī Igaunija ir pievienojusies traģiskajam to valstu sarakstam, kas piedzīvojušās apšaudes skolās. Skolā jau pirmdien ieradās izglītības ministrs Jevgeņijs Osinovskis.
Pēc atgriešanās Tallinā viņš Igaunijas sabiedriskajai televīzijai ETV norādīja, ka uz visiem gulstas atbildība, lai pirmā apšaude skolā Igaunijā būtu arī pēdējā. „Šis ir ārkārtējs un šokējošs notikums, pirmo reizi Igaunijas vēsturē. Godīgi sakot, ir grūti saprast to, kas noticis. Mēs ceram, ka tuvākajās dienās izmeklēšana radīs vairāk skaidrības par to, kādi bija motīvi šādam uzbrukumam, un ko darīt turpmāk, lai nākotnē izvairītos no šādām lietām. Lai šis būtu pirmais un pēdējais šāds gadījums,” saka Osinovskis.
Savukārt Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess uzsvēris, ka notikušais „nav vienas skolas vai vienas pilsētas, bet visas Igaunijas traģēdija”.
