Ik gadu aptuveni 30 miljoni bērnu visā Eiropā uzturā lieto produktus, kas skolās un bērnudārzos tiek piedāvāti Skolas piena un Skolas augļu programmās. Abas programmas izveidotas, lai veicinātu veselību bērnu uzturu un cīnītos ar bērnu aptaukošanos, tomēr programmas ir atšķirīgi administrējamas. Eiropas Komisija piedāvāja programmas apvienot, tā samazinot birokrātiju ar ko jāsaskaras izglītības iestādēm.
Šādas izmaiņas atbalstījis arī Eiropas Parlaments, sakot “jā” arī izglītojošiem pasākumiem programmas ietvaros. Parlamentārieši piedāvāja arī vairākus jaunus uzlabojumus Skolas piena un Skolas augļu programmās. Sofija Ribeiro, eiroparlamentāriete no Portugāles, uzsver, ka, viņasprāt, programma būs vēl pievilcīgāka.
“Programma balstīsies uz līdzfinansējuma principiem un dos priekšroku vietējiem reģiona produktiem. Tāpat izglītojošā programmas daļa būs pozitīvs motivātors bērniem ēst veselīgi, izvairoties no aptaukošanās, un palīdzēs veicināt vietējo lauksaimnieku saražoto,” saka Ribeiro.
“Tas palīdzēs parādīt, ka augļi neaug lielveikalos, bet gan tos audzē vietējie zemnieki,” norāda EP deputāt.
Viena no nozīmīgākajām parlamenta piedāvātajām izmaiņām ir vairāku jaunu piena produktu iekļaušana programmā.
“Ir jāpaplašina shēmā iekļauto piena produktu klāsts, iekļaujot jogurtus un sierus. Un tas ir ļoti svarīgi piena sektoram ne tikai šā brīža krīzes situācijā,” stāsta Džeimss Nikolsons, parlamenta deputāts no Lielbritānijas.
Šī viņa atbalstītā ideja iekļauta Eiroparlamenta priekšlikumos. Tāpat eiroparlamentārieši rosina rezervēt 10-20 % finansējuma izglītojošām aktivitātēm, palielināt finansējumu piena produktiem par 20 miljoniem eiro gadā un godīgāk sadalīt finansējumu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Godīgāka naudas sadale ņemšot vērā bērnu skaitu no iedzīvotājiem un reģiona attīstības līmeni.
Parlamentā piedāvātās izmaiņas un tālākās sarunas atbalstīja 458 no 583 eiroparlamenta deputātiem. Nikolsons skaidro, ka izmaiņas Skolas piena un Skolas augļu programmā gaidot arī viņa vēlētāji.
“Abu shēmu apvienošana vienā juridiskā un finansiālā sistēmā varētu samazināt administratīvo slogu un birokrātiju skolām, kas piedalās programmās. Tās ir ilgi gaidītas ziņas daudzās skolās arī manā vēlēšanu apgabalā,” atklāj Nikolsons.
“Mums ir jānodrošina, ka lielāks juridiskais rāmis samazina birokrātiju, piemēram, es augsti novērtēju izmaiņas, kas ļaus skolām izvairīties no liekas divu vienādu pieteikuma formu aizpildīšanas, lai pieteiktos programmām,” saka Nikolsons.
Par izmaiņām programmās būs vēl jādiskutē dalībvalstu lauksaimniecības ministriem, un pēc tam diskusijās Eiropas komisijai, padomei un parlamentam jāizstrādā jaunie normatīvie akti.
