Pēdējā mēneša laikā Sīrijas ietekmīgākais biznesmenis Rami Mahlufs populārajā sociālajā tīklā “Facebook” ir publicējis vairākus video, kuros viņš apgalvo, ka Bašāra el Asada režīms vēršas pret viņa ģimeni, arestē viņa padotos un pretlikumīgi sagrābj viņam piederošos uzņēmumus. Savulaik par neaizskaramu un visvarenu uzskatītais Mahlufs ar video starpniecību vērsās pie brālēna Asada, lūdzot pēc taisnīguma.
Pirms 2011. gada, kad Sīrijās izcēlās pilsoņkarš, Mahlufs kontrolēja aptuveni 60% valsts ekonomikas, apgalvo izdevums “Financial Times”. Viņš, pateicoties radniecībai un draudzībai ar Asadu, bija izveidojis biznesa impēriju, kas iekļauj visdažādāko jomu uzņēmumus. Mahlufa līdz šim vērtīgākais aktīvs bija mobilo sakaru operators “Syriatel”, ko uzskata par ienesīgāko uzņēmumu valstī.
Vairāk nekā deviņus gadus ilgušā kara laikā Mahlufs ir nodrošinājis ar naudu Asada režīmu. Vienā no saviem videopaziņojumiem Mahlufs sevi dēvē par Sīrijas drošības dienestu “lielāko sponsoru”. Eiropas Savienība Mahlufu un viņam piederošos uzņēmumus ir iekļāvusi sankciju sarakstos, norādot uz magnāta lomu Sīrija karā.
Jau pagājušā gada beigās parādījās ziņas, ka Mahlufs atrodas mājas arestā, bet finansiāli novājinātais režīms ir pārņēmis viņam piederošo enerģētikas uzņēmumu “Abar Petroleum”. Sīrijas valdības kontrolētie mediji vēstīja, ka kompānija esot apsūdzēta 3,4 miljardu eiro vērtas naftas un gāzes izvešanā no valsts, nesamaksājot nodokļus. Mahlufs vēlāk noliedza, ka viņam ir saistība ar šo kompāniju.
Mahlufs pirmo video “Facebook” ievietoja pēc tam, kad aprīlī Sīrijas valdība pieprasīja “Syriatel” un tā mazākajam konkurentam MTN samaksāt valstij 180 miljonus dolāru kā maksu par darbības licenci. Pagājušajā nedēļā Sīrijas valdība pārņēma kontroli pār Mahlufa, viņa sievas un bērnu aktīviem, paskaidrojot, ka tos izmantos, lai segtu “Syriatel” parādu valstij. Ar citu valdības rīkojumu Mahlufam piederošajiem uzņēmumiem noteikts piecus gadu liegums pretendēt uz valsts pasūtījumiem.
Sīrijas opozīcijas runasvīrs Jaja el Aridi ir pārliecināts, ka starp Asadu un Mahlufu notiek cīņa par ekonomisko varu valstī.
“Tā pilnīgi noteikti ir cīņa par varu, bet tās iemesls ir nauda, nevis kādi nacionāli vai morāli jautājumi. Tam visam pamatā ir tikai nauda. Tā ir nauda, kas pieder Sīrijas tautai. Savos videopaziņojumos Mahlufs apgalvoja, ka drošības dienesti draud viņa padotajiem, tādējādi pārkāpjot valsts konstitūciju. Bet viņš ir pēdējais, kurš varētu runāt par konstitūcijas pārkāpumiem, jo viņš un viņa brālēns Asads to pārkāpj ik dienu,” Jaja el Aridi sacīja intervijā televīzijas kanālam “TRT World”.
Analītiķi norāda, ka konflikts starp Asadu un Mahlufu izgaismo šķelšanos Sīrijas valdošajā klanā, kas pārstāv nelielo alavītu kopienu un dominē Sīrijā kopš 1970. gada, kad varu sagrāba Asada tēvs Hāfezs. Lai gan Hāfeza brālis 1984. gadā veica nesekmīgu apvērsuma mēģinājumu, Sīrijas pirmā ģimene līdz šim nekad iepriekš nav publiski mazgājusi savu netīro veļu, raksta Tuvo Austrumu eksperte Lina Hatiba no Londonas domnīcas “Chatham House”.
Sīrijas eksperts Jozefs Daers no Eiropas Universitātes Institūta Florencē uzskata, ka Asada vēršanās pret Mahlufu mērķis ir mazināt viņa līdzšinējo milzīgo ietekmi un autonomiju.
“Asads pilnīgi noteikti mēģina vēl vairāk nostiprināt varu savās un savas ģimenes rokās. Pirms 2011. gada sacelšanās Asads un Mahlufs faktiski valdīja kopā, bet tagad vara koncentrēsies tikai prezidenta pilī. Tas ir rezultāts dažādām pārmaiņām, kas ir notikušas kara laikā, bet galvenais iemesls ir Mahlufa milzīgā ekonomiskā vara. Šī ir cīņa valdošās ģimenes augstākajā ešelonā,” Daers norādīja sarunā ar televīzijas kanālu “Al Jazeera”.
Asada un Mahlufa konfliktā sava loma ir arī Sīrijas režīma galvenajai sabiedrotajai Krievijai. Kremlis vēlas, lai Asads atlīdzinātu naudu, ko Krievija ir ieguldījusi, palīdzot Sīrijas režīmam atgūt kontroli pār 70% valsts teritorijas. Britu laikraksts “The Times” pirms vairākiem mēnešiem rakstīja, ka Asads licis pārņemt savam brālēnam piederošos uzņēmumus, lai varētu atmaksāt Krievijai trīs miljardus dolāru.
Pirms neilga laika Kremlim iztapīgie Krievijas mediji kritizēja Asadu, nodēvējot viņu par vāju un nepopulāru līderi, kurš nespēj apkarot korupciju. Bijušais Krievijas vēstnieks Sīrijā Aleksandrs Akseņenoks laikrakstam “Kommersant” izteicās, ka Damaskai jāpiekrīt plānam, kura rezultātā Asads atdotu daļu savas varas, lai režīmu atzītu starptautiskā sabiedrība un varētu saņemt finansējumu kara sagrautās valsts atjaunošanai. Krievija varētu piekļūt šim finansējumam caur kontraktiem ar Damasku.
Eksperti pieļauj, ka Krievija vēlas redzēt režīma maiņu Sīrijā, taču pagaidām Maskava neesot atradusi sev tīkamu Asada aizstājēju. Maz ticams, ka tas varētu būt pašreizējā režīma nežēlastībā kritušai Mahlufs, kurš ir pakļauts ASV un Eiropas Savienības sankcijām.
Jozefs Daers gan norāda, ka atbrīvošanās no Asada negarantētu stabilitāti Sīrijā, jo šī valsts faktiski pieder viņa ģimenei, tāpēc būtu jāatbrīvojas no daudz plašāka cilvēku loka.
