Jau vairāk nekā divas nedēļās turpinoties valdības spēku uzbrukumiem, tiek prognozēts, ka pilnīga Alepo nonākšana valdības spēku rokās ir vairs tikai laika jautājums.
Vienlaicīgi saņemtas ziņas, ka pilsētu steigā sākuši pamest tūkstošiem civiliedzīvotāju, savukārt ANO aģentūras joprojām nespēj panākt vienošanos par humānās palīdzības piegādēm grūtībās nonākušajiem civiliedzīvotājiem.
Pirmdien, 28.novembrī, no opozīcijas kaujiniekiem ir izdevies atgūt trīs nozīmīgas priekšpilsētas – Sakhuru, Haidariju un Šeiha Hordu, savukārt kurdu kaujinieki, kuri oficiāli nesadarbojas ne ar vienu no karojošajām pusēm, kaujiniekiem atkarojuši Šeiha Faresa priekšpilsētu.
Šie panākumi nozīmē to, ka tagad visa Alepo ziemeļaustrumu daļa atrodas valdības spēku kontrolē un opozīcijas spēki tagad ir efektīvi sašķelti.
Arī vairāk nekā trešā daļa no pilsētas austrumu daļas, kas jau ilgstoši ir bijusi ielenkta, tagad atrodas armijas kontrolē. Tieši tāpēc var prognozēt, ka pilsētas pilnīga atgūšana ir vairs tikai laika jautājums.
Sīrijas izdevums „Al Watan” ziņo, ka nākamais operācijas posms būs atlikušās kaujinieku kontrolētās teritorijas sadalīšanas mazākos rajonos, kurus būs vieglāk atkarot un pēc tam arī kontrolēt. Režīma spēku panākumi agri vai vēlu piespiedīšot kaujiniekus vai nu padoties, vai nu pieņemt nacionālo samierināšanos ar Sīrijas valsts izvirzītiem noteikumiem.
Bet, kā paziņojusi Londonā bāzētā Sīrijas cilvēktiesību observatorija, valdošā režīma spēku uzbrukumi ir likuši bēgļu gaitās doties aptuveni 10 tūkstošiem izmisušu civiliedzīvotāju. Lielākā daļa no viņiem bēg uz kurdu kontrolētajiem rajoniem, bet pārējie virzās uz dienvidiem, kurus joprojām kontrolē nemiernieki.
Asada karaspēka aplenktajā Alepo austrumdaļā vēl joprojām atrodas apmēram 300 tūkstoši civiliedzīvotāju. Organizācija “Ārsti bez robežām” vēsta, ka viņiem trūkst pārtikas un dzeramā ūdens, kā arī ir ierobežotas iespējas saņemt medicīnisko palīdzību.
Aģentūra “France Press” ziņo, ka daudziem bēgļiem līdzi nav nekādu mantu, turklāt viņi ir nosaluši, izsalkuši un pārguruši. Desmitiem ģimeņu tiek izvietotas daudzās tukšajās ēkās pilsētas dienvidos, kuras ir palikušas neapdzīvotas pēc to īpašnieku bēgšanas. Lielu atbalstu atbraucējiem sniedz vietējie iedzīvotāji.
ANO bēgļu lietu komisariāta pārstāvis Skots Kreigs intervijā britu radiostacijai „Radio 4” norādījis, ka humānā situācija Alepo ir katastrofāla, bet ANO partneriem pagaidām nav izdevies panākt vienošanos ar visām konfliktā iesaistītajām pusēm par nepieciešamo humānās palīdzības piegādi. Kreigs arī uzsvēris, ka vislielākās problēmas ir ar pārtikas trūkumu.
“Situācija Alepo austrumu daļā cilvēkiem, kuri neatrodas uz vietas, ir grūti iedomājama. Vairāk nekā 250 tūkstošiem cilvēku ir nepieciešama steidzama palīdzība, turklāt aptuveni 100 tūkstoši no šiem cilvēkiem ir bērni. Pasaules pārtikas programma un citi mūsu partneri ziņo, ka šogad Alepo austrumiem piegādātie pārtikas krājumi faktiski ir beigušies,” sacīja Kreigs.
Vašingtonas Tuvo Austrumu politikas institūta Sīrijas lietu eksperts Fabriss Balanše “France Press” paziņojis, ka Alepo austrumu daļas atgūšana noteikti būs nopietns pagrieziena punkts Sīrijas karā, jo režīma kontrolē būs nonākušas piecas valsts lielākās pilsētas.
Jau tagad prezidenta Bašara al Asada spēki kontrolē galvaspilsētu Damasku, kā arī Homsu, Hamu un piekrastes pilsētu Latakiju.
Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Mārtiņš Hiršs atgādināja, ka situāciju Sīrija ietekmēja arī ASV prezidenta vēlēšanu iznākums, jo jaunievēlētais prezidents Donalds Tramps bija ļoti cinisks izteikumos par Sīrijas opozīciju, kas ļauj domāt, ka atbalsts opozīcijai no ASV nenāks, līdz ar to Asads ar Krievijas atbalstu jūtas drošāk.
Jau ziņots, ka Sīrijā ar jaunu intensitāti atsākusies karadarbība pēc tam, kad Sīrijas valdības un Krievijas karalidmašīnas atsāka uzlidojumus pēc trīs nedēļu pauzes.
