Saskaņā ar 12.februāri Minskā parakstīto ugunspārtraukšanas vienošanos, „ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc šī dokumenta parakstīšanas” Ukrainas parlamenta Augstākajai Radai ir jāpieņem rīkojums, „norādot teritoriju, uz kuru attieksies īpašais režīms saskaņā ar Ukrainas likumu „Par pagaidu vietējās pašpārvaldes kārtību atsevišķos Doņeckas un Luhanskas apgabalos”. Šīs teritorijas nosakāmas „balstoties uz līniju, kas noteikta 2014.gada 19.septembra memorandā.”
Separātistu pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas pārstāvis Deniss Pušiļins paziņojis, ka Ukrainas parlamentam ir 24 stundas laika, lai noteiktu teritoriju robežas, uz kurām attieksies īpašais statuss. Proti, laiks ir līdz 14.martam, kas ir sestdien, intervijā Krievijas telekanālam „Rossija 24” šorīt paziņoja Pušiļins. Viņaprāt, Kijeva Minskas vienošanās procesu ir nostādījusi uz sabrukšanas robežas.
Ja lēmums noteiktajā laikā netiks pieņemts, tas liecinās, ka Ukrainas valdība „negatavojas pieturēties pie [vienošanās tekstā noteiktās] ceļa kartes” un „nevēlas konflikta politisku noregulējumu”, paziņoja Pušiļins.
Tikmēr ziņu aģentūra „RIA Novosti” vēsta, ka separātistu kaujinieku pašpasludināto republiku līderi esot vērsušies pie Vācijas kancleres Angelas Merkeles un Francijas prezidenta Fransuā Olanda, aicinot izdarīt spiedienu uz Ukrainu Minskas vienošanās pildīšanai.
Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome ceturtdien paziņoja, ka atbalstījusi lēmumu par robežu noteikšanu atsevišķiem Donbasa rajoniem, kur paredzēts ieviest īpašu vietējās pašpārvaldes kārtību. Padomes sekretāra pirmais vietnieks Mihails Kovaļs norādīja, ka Ukrainas parlaments apstiprinās, kādas būs šīs robežas.
Bet uzsvēra, ka īpašais statuss netiks ieviests teritorijās, kuras prokremliskie „kaujinieki sagrāba pēc [pirmās] Minskas vienošanās parakstīšanas [pagājušā gada] 19.septembrī”.
Tikmēr Ukrainas prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Vitālijs Kovaļčuks pauda, ka jautājums parlamentā varētu tik izskatīts nākamnedēļ. Kā vēsta valsts mediji, viņš vienlaikus uzsvēra, ka Ukraina bija un paliek vienota valsts un decentralizācijas procesam nav nekā kopīga ar federalizāciju.
Ziņots, ka arī smago ieroču atvilkšana no karojošo pušu saskares līnijas Ukrainas austrumos sākas ar nokavēšanos. Bet Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas novērotāji apstiprina, ka smagie ieroči tikuši atvilkti, bet nevar apstiprināt, cik pilnīgi karojošās puses ievēro pamiera procesu.
