Sākot iestāšanās sarunas ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju, ES cenšas demonstēt vienotību

Eiropas Savienība ir nolēmusi uzsākt iestāšanās sarunas ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju. Tāds lēmums otrdien, 24. martā, tika pieņemts dalībvalstu ārlietu ministru videokonferencē. Valstis, kas līdz šim bija pret paplašināšanās sarunu uzsākšanu ar Skopji un Tirānu, tagad ir mainījušas savu nostāju, lai demonstrētu bloka vienotību koronavīrusa epidēmijas laikā.

ES sāks iestāšanās sarunas Ziemeļmaķedoniju un AlbānijuArtjoms Konohovs

    Pēc garām diskusijām Eiropas Savienības valstu pārstāvji ir spējuši pieņemt politisku lēmumu par iestāšanās sarunu uzsākšanu ar divām Rietumbalkānu valstīm -  Ziemeļmaķedoniju un Albāniju. Vēl oktobrī Francija, Dānija un Nīderlande bija kategoriski pret šo soli. Tādēļ Eiropas Savienības paplašināšanās sarunu komisārs Olivers Vārheji šo lēmumu uzskata par nopietnu sasniegumu.

    "Kopš oktobra gan Ziemeļmaķedonija, gan Albānija ir jūtami paātrinājušas tempu un ir spējušas sasniegt progresu vairākās jomās. Tostarp Ziemeļmaķedonijas vienošanās ar Grieķiju un atsevišķa vienošanās ar Bulgāriju parāda piemēru visam reģionam," pauž Vārheji.

    Viens no iepriekšējā atteikuma iemesliem bija Francijas prezidenta Emanuela Makrona prasība pārskatīt iestāšanās procesa kārtību. Makrons uzstāja, ka tas ir pārāk birokrātisks un nevērtē valstu progresu pēc būtības. Lai glābtu situāciju, Eiropas Komisija nāca klajā ar jaunām sarunu vadlīnijām, kas paredz lielāku dalībvalstu politiķu iesaisti.

    Ir paredzēts, ka katras valsts progress ceļā uz Eiropas Savienību tiks vismaz reizi gadā apspriests arī bloka premjeru un prezidentu līmenī. Tam vajadzētu novērst atklātas domstarpības starp komisijas ekspertiem un dalībvalstu politiķiem. Kopumā Ziemeļmaķedonijas progress tiek vērtēts pozitīvāk nekā Albānijas. Tādēļ Tirānai ir izvirzīti papildu nosacījumi un prasības.

    Lēmums par paplašināšanos sarunu uzsākšanu ir īpaši būtisks arī Horvātijai, kas šobrīd vada Eiropas Savienības Padomes darbu. Horvātijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāre Andreja Metelko-Zgombiča sacīja, ka šādi Eiropas Savienība sūta iedrošinājumu visam reģionam.

    "Es domāju, ka tās ir ļoti labas ziņas šīm abām valstīm. Ar šo lēmumu mēs sūtam Ziemeļmaķedonijai un Albānijai ļoti nozīmīgu politisku signālu. Tāpat mēs sūtam politisku signālu arī visām sešām Rietumbalkānu valstīm. Bet tās ir tikpat labas ziņas arī Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm," norāda Metelko-Zgombiča.

    Politiķi arī iepriekš ir izteikuši cerību, ka lēmums par paplašināšanās sarunu uzsākšanu ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju varētu tikt pieņemts marta beigās. Tomēr šķiet, ka koronavīrusa krīze tam tikai palīdzēja. Eiropas Savienībai šobrīd ir būtiski parādīt, ka epidēmija nav paralizējusi tās darbu un ka progress dažādās jomās turpinās.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti