Krievijas un Baltkrievijas pārstāvji uzsver, ka mācību mērķis ir pārbaudīt abu valstu aizsardzības spējas, bet uzbrukuma uzdevumi netiks īstenoti. Rietumu eksperti gan par šādu uzstādījumu nav pārliecināti, norādot, ka jau mēnešiem ir tikusi mākslīgi radīta pārliecība sabiedrībā, ka NATO agresija pret Krieviju un Baltkrieviju pieaug.
Latvijas armijā patlaban paaugstināta kaujas gatavība nav izsludināta, tomēr bruņotie spēki turpina uzraudzīt situāciju pie Latvijas robežām.
Par vērienīgo mācību mērķiem ziņas ir visai skopas, un spriedzi starpvalstu attiecībās arī palielina fakts, ka iepriekšējās mācībās tikuši izspēlēti nedraudzīgi scenāriji.
Izspēlē konfliktu ar NATO
"Zapad" mācībās šogad piedalās bruņoto spēku pārstāvji no Baltkrievijas, Krievijas un arī Kazahstānas. Pieejamā informācija liecina, ka mācībās iesaistīti aptuveni 200 000 militārpersonu, kā arī 760 tehnikas vienības – gan uz zemes, gan debesīs, gan uz ūdens.
Mācības norisināsies piecos poligonos Baltkrievijā, kā arī deviņos poligonos Krievijā, tostarp Kaļiņingradas apgabalā un Baltijas jūrā. Faktiski šīs ir lielākās militārās mācības Eiropā gandrīz 40 gadu laikā.
Oficiāli publicētais mācību scenārijs paredz, ka Baltkrievijas un Krievijas spēki pārstāvēs “Polēzijas republikas un Centrālās Federācijas Savienības valsti”, jeb faktiski Baltkrievijas un Krievijas savienoto valsti. Savukārt viņu nominālais pretinieks ir “Nerisas, Pomorijas un Polārās republikas alianse”, (faktiski NATO), kā arī teroristu grupējumi, kuri kopīgi mēģina destabilizēt situāciju reģionā, mēģina nomainīt vietējās valdības un atņemt daļu no teritorijas.
Šeit manāmas zināmas paralēles ar pagājušā gada notikumiem Baltkrievijā, kā arī Aleksandra Lukašenko izteikumiem par to, ka valsts iekšienē tiek veidota piektā kolonna, ko pamatā veido poļi.
Baltkrievija uzsver miermīlīgos nolūkus
Lai kliedētu starptautisko novērotāju bažas par šo mācību patiesajiem mērķiem, Baltkrievijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis, ģenerālmajors Oļegs Voinovs ceturtdien iepazīstināja ar mācību mērķiem arī ārvalstu militāros atašejus, īpaši uzsverot šo mācību koncentrēšanos uz aizsardzību, nevis uzbrukumu.
"Militāri politiskā situācija pasaulē un Eiropas reģionā ir pārpilna ar dažādiem esošiem un jauniem militāriem apdraudējumiem. Šajā nepatīkamajā vidē Baltkrievija, īstenojot tiesisku un miermīlīgu politiku, cenšas sasniegt konfliktu potenciāla mazināšanos Austrumeiropā," apgalvo ģenerālmajors Voinovs.
"Tieši mūsu valsts ārpolitikas kurss, teritoriālo pretenziju neesamība pret kaimiņvalstīm, kā arī dalība Savienībā ar Krieviju un uz aizsardzību vērstajā Kolektīvās drošības līguma organizācijā, ir likuši nosliekties tieši par labu šo mācību aizsardzības tematikai.
Tas apstiprinās mūsu valsts uzticību reģionālās drošības garantēšanā. Praksē to apstiprina tas, ka mūsu valstī nav izvietotas ārvalstu bruņoto spēku bāzes ar bruņojumu un kaujas tehniku."
Paralēli tiek īstenota arī dezinformācijas kampaņa
Lai arī oficiāli mācības notiek no 10 līdz 16. septembrim, šī ir tikai mācību noslēguma fāze, jo sagatavošanās aizsākās jau jūlijā.
Rietumu komentētāji uzsver, ka vēl agrāk tika uzsākta dezinformācijas kampaņa ar mērķi kultivēt priekšstatu par pieaugošo NATO agresiju.
Kā norāda Polijā bāzētā Austrumu politikas pētījumu centra eksperti, mācību “Zapad 2021” kontekstā vajadzētu pievērst uzmanību arī vairākām apmācībām, kas tika veiktas jau iepriekš.
Piemēram, Krievijas armija ir izmēģinājusi lauku hospitāļu nogādāšanu un izvēršanu ar aviācijas palīdzību vai taktiskās aizsardzības vingrinājumus, izmantojot kaujas robotus "Uran-9".
Tāpat "Zapad-2021" ietvaros tiks testēta jauna dažādu militāro vienību finansēšanas sistēma, izmantojot vietējos un ārvalstu resursus. Poļu eksperti arī aicina pievērst uzmanību vairākām aktivitātēm Krievijas dienvidu militārajā apgabalā Ukrainas robežas tuvumā. Arī šeit mācības notiek paralēli mācībām "Zapad-2021".